Neviens klimata modelis neliecināja, ka Antarktīdas ledus sega kusīs šādā veidā (2)

“Ledus sega nemainās konstantā ātrumā un ritmā. Tas notiek sarežģītāk par lineārām izmaiņām. Izmaiņas ir vairāk dinamiskas: kušanas ātrums mainās atkarībā no laika,” izdevumam "Science Alert" komentēja pētnieks Lei Vangs. 

Klimata prognozes pēc būtības ir nepilnīgas un tiek nemitīgi pārskatītas, tomēr  Antarktīdas klimata prognozes ir īpaši apstrīdamas. Lielākā daļa modeļu liecina par to, ka polārā ledus masa samazinās, taču kušanas ātrums pēc dažādiem scenārijiem ir ļoti mainīgs. 

Patiesībā jau daudzus gadus Klimata pārmaiņu starpvaldību padome nevar nonākt pie vienotas prognozes par to, kā šī ledus kušana ietekmēs jūras līmeni. Mūsdienās modeļi par Antarktīdas ledus segu ir krietni uzlaboti, tomēr, kad ir jāizstrādā prognozes par globālo jūras līmeņa celšanos, zinātnieki nespēj vienoties. 

Ledus segas dinamika ir sarežģīta, bet klimata mainīgums – neparedzams. No otras puses - daudzi no tagadējiem modeļiem ir vienkārši un nelokāmi, parādot, ka Antarktīdas ledus sega kūst ar konstantu ātrumu. Tomēr šis modelis ignorē izmaiņas reģionos, gados un sezonās, kas noved pie lielām neskaidrībām par jūras līmeņa celšanos. 

“Es nesaku, ka Antarktīdas ledus segas kušana nav akūta problēma – tā joprojām tāda ir. Visa Antarktīda ļoti strauji zaudē masu. Problēma slēpjas laika skalā un ātrumā. Mūsu modeļiem, kas paredz izmaiņas jūras līmenī, vajadzētu šīs lietas atspoguļot,” stāstīja Vangs. 

Mūsdienās daudzās klimata prognozēs netiek ņemtas vērā Antarktīdas svārstības. Tas var likt zinātniekiem nepietiekami labi novērtēt ledus segas kopējo iespaidu uz jūras ūdens līmeņa celšanās ātrumu. 

Jaunais modelis, kas radīts, izmantojot NASA satelītus, ir daudz dinamiskāks un ir balstīts uz daudz detalizētākas informācijas nekā iepriekšējie modeļi. Tas parāda, ka katrs Antarktīdas sektors kūst mainīgā ātrumā, kas atkarīgs no sezonas. Tāpēc ir nepareizi domāt, ka ledus kušana Antarktīdā ir lineāra. 

Zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters” publicētā pētījuma autori arī atklāja, ka Antarktīdas austrumos norisinās spēcīgi sniegputeņi, kas zināmā mērā var kompensēt ledus segas zudumu citās vietās. Piemēram, 2016. gada sniegputenī, kas bija spēcīgākais pēdējo 60 gadu laikā, Antarktīda atguva četru gadu periodā zaudēto ledus masu.  

Pēdējos gados ledus kušana Dienvidu puslodē ir strauji paātrinājusies, liekot piepildīties ļaunākajām prognozēm. Nesenā pētījumā noskaidrots, ka ledus kušanas ātrums Antarktīdā ir paātrinājies trīs reizes, salīdzinot ar divām iepriekšējām desmitgadēm.