KP: "LDz Cargo" apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Papildus tam situācijās, kad klients vēlas mainīt pārvadātāju no "LDz Cargo" uz kādu no konkurentiem, "LDz Cargo" izbeidza iepriekš uz izdevīgākiem noteikumiem noslēgto pārvadājumu līgumu un par pārvadājumu pierobežā piemēroja standarta tarifu, kas palielina klienta izdevumus visā pārvadājuma maršrutā.

Lai novērstu situāciju, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vienlaicīgi nodrošina arī kravu pārvadājumus, ko var veikt privātie komersanti, 2007.gadā tika pabeigta LDz reorganizācija, kā rezultātā tās meitas sabiedrība "LDz Cargo" pārņēma kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Pašlaik Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumus nodrošina četri komersanti, taču "LDz Cargo" laika periodā no 2007.gada līdz 2020.gadam noturīgi veido 70-80% no kopējā kravu pārvadājuma tirgus Latvijā, skaidroja Gaiķis.

Lai nodrošinātu starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, ir jāšķērso robežstacijas Kārsavā, Zilupē vai Indrā, taču stacijas, kur notiek faktiskās starptautisko kravu pieņemšanas un nodošanas operācijas, atrodas 50-90 kilometru attālajās iekšzemes pieņemšanas un nodošanas stacijās - Rēzeknē un Daugavpilī.

KP pārstāvji informēja, ka vēsturiski dzelzceļa kravu pārvadājumus no robežstacijām līdz kravu pieņemšanas un nodošanas stacijām Rēzeknē un Daugavpilī sniedza LDz, bet pēc tās reorganizācijas šī pakalpojuma sniegšanu pārņēma "LDz Cargo".

Reizē atbilstoši Dzelzceļa pārvadājumu likumam dzelzceļa kravu pārvadātāji par vagonu dīkstāvi - vagonu aizturēšanu ceļā vai vagonu iekraušanu un izkraušanu - var noteikt maksu kravu nosūtītājiem vai saņēmējiem. Šāds nosacījums ieviests ar mērķi, lai veicinātu vagonu apriti.

Vienlaicīgi "LDz Cargo" ir vienīgais dzelzceļa kravu pārvadātājs Latvijā, kas uzskaita vagonu dīkstāvi un nosaka maksu par to. Turklāt "LDz Cargo" maksu par dīkstāvi nosaka ne tikai gadījumos, kad dzelzceļa kravu pārvadājumā izmantoti inventāra vagoni, par kuru izmantošanu Latvijā tā ir atbildīga, bet arī gadījumos, kad dzelzceļa kravu pārvadājumā izmantoti privātpersonām piederošie vagoni, par kuru izmantošanu vienojas kravu nosūtītājs vai saņēmējs ar vagonu īpašnieku vai tā pārstāvi.

KP konstatēja, ka "LDz Cargo" noteiktās dīkstāves maksas par inventāra vagonu izmantošanu ir pamatotas, ciktāl tās nepieciešamas, lai segtu šo vagonu apsaimniekošanas izmaksas.

Tajā pašā laikā KP secināja, ka maksa, kas noteikta par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem, ir nepamatota. Pirmkārt, kā viens no "LDz Cargo" sniegtajiem pamatojumiem šai maksai ir nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvu caurlaidi. KP piebilda, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā ir LDz, un vienlaikus šo funkciju izpilde nav nodota "LDz Cargo".

Tāpat KP novēroja, ka par privātpersonām piederošo vagonu izmantošanu vienošanās notiek starp kravas saņēmēju vai nosūtītāju un vagonu īpašnieku vai tā pārstāvi. KP ieskatā, situācijā, kad pārvadājumu veicis kāds no trijiem privātajiem komersantiem, nav saskatāmas cēloņsakarības starp "LDz Cargo" izmaksām un dīkstāves maksām, kas noteiktas par privātpersonām piederošo vagonu lietošanu. "LDz Cargo" arī nav sniedzis informāciju vai attaisnojumu tam, ka dīkstāves maksu par privātpersonām piederošo vagonu lietošanu iekasē vagonu īpašnieku vārdā.

KP pārstāvji informēja, ka saistībā ar privāto komersantu ierobežotajām iespējām veikt pārrobežu kravu pārvadājumus Latvijā vairākas sūdzības iesniegtas arī Eiropas Komisijā, līdz ar to Eiropas Komisija aicināja precizēt nacionālo regulējumu, lai tas atbilstu godīgas konkurences principiem.

Tāpat KP pārstāvji norādīja potenciālu risku arī saistībā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, norādot, ka neatkarīgi no tā, vai turpmāk dzelzceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu pierobežas posmā sniegs "LDz Cargo" vai tās mātes sabiedrība LDz, publiskas personas faktiskajai darbībai jāatbilst godīgas konkurences principiem un tās rīcība nedrīkst apgrūtināt jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū vai mazināt klientu izvēles iespējas saņemt izdevīgāko piedāvājumu.

To nosaka arī konkurences neitralitātes princips, kas kopš 2020.gada aizliedz valstij un pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām deformēt tirgu, izmantojot priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, pauda KP pārstāvji.

Jau ziņots, ka KP konstatējusi, ka "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū un piemērojusi LDz 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Vērtējot "LDz Cargo" darbības atbilstību Konkurences likumam, KP konstatējusi, ka Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, taču "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007.gada apgrūtinot konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā.

KP arī secinājusi, ka komersants nepamatoti noteicis maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.

LDz KP pārmetumiem nepiekrīt un uzskata tos par nepamatotiem. Uzņēmums plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

"LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

"LDz Cargo" ietilpst "Latvijas dzelzceļa" koncernā.