"Tā bija liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām." Pavļuts atklāj vakcīnu iepirkuma dienesta pārbaudes rezultātus (88)

Kā solīju, publicējam VM dienesta pārbaudes ziņojumu. Novembra lēmumi par Pfizer vakcīnu iegādi nav bijuši prettiesiski. Tie pieņemti, neievērojot labas pārvaldības principus. Un ar šodienas acīm raugoties, tā ir stratēģiska kļūda ar smagām sekām. https://t.co/UsKsV2RiDb

— Daniels Pavluts (@pavluts) February 3, 2021

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.

"Process nav ticis dokumentēts. Pieņemtie lēmumi nav fiksēti nevienā dokumentējamā formā. Nav atrodami ne protokoli, ne rezolūcijas un ir iemesls domāt, ka tādu vispār nav bijis,"

atklāj Pavļuts. 

"Mēs zinām, ka atsevišķās sanāksmēs ir piedalījušās arī ministrijas augstākās amatpersonas, bet šobrīd neviens no procesa dalībniekiem nevar apliecināt, ka kāda no ministrijas augstākajām amatpersonām būtu devusi konkrētus rīkojumus par to, kāds lēmums būtu jāpieņem," skaidroja Pavļuts, secinot, ka šajā procesā lēmumi tikuši pieņemti koleģiāli.

NVD tika dots mandāts pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības līmenī jautājumos par vakcīnu iepirkumiem un to apmēriem. Ar bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vēstuli Eiropas Komisijai tika noteikta konkrēta amatpersona - Lācbergs -, kas pārstāvēja Latviju iepirkumu sanāksmēs un citu starpā sūtīja pieteikumu e-pastus. Savukārt pasūtījumu formas esot aizpildījusi NVD direktora vietniece veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Inga Milaševica.

Veids, kādā pieņemti lēmumi, bijis koleģiāls. Izšķirošās sapulces bijušas 17., 18. un 19. novembrī, kad ministrijas ad hoc darba grupa attālinātā formātā lēmusi par vakcīnu iegādi.

"Latvija būtu varējusi līdz 860 tūkstošiem vakcīnu, bet nosūtīts pieteikums par 97 500 tūkstošiem devu. Komisija secinājusi, ka lēmums pieņemts savstarpēji konsultējoties neprotokolētās sanāksmēs."

Lēmums atteikties no “BioNTechPfizer” vakcīnām esot ticis balstīts uz dažādiem praktiskiem apsvērumiem, galvenokārt, to dārdzību, grūto lietojamību, kā arī uz priekšstatu, kas tās nebūs piemērotas lietošanai masveida vakcinācijai ģimenes ārstu praksēs, bet tikai slimnīcās, kur tam ir piemēroti apstākļi.

"Jāatzīmē, ka jautājums par vakcīnu apjoma pirkšanu nav ticis izlemts valdībā,"

akcentē Pavļuts. "Ministru kabineta sēdēs nav ticis virzīts lēmums par apjomu, kādā apjomā šīs vakcīnas būtu jāpērk, attiecīgi, tas palicis pašas VM ziņā."

Pavļuts pauda, ka "Lēmums nav bijis pareizs, it īpaši no šodienas viedokļa, kad Latvijai trūkst vakcīnu, kad ir aizkavējusies "AstraZeneca" apstiprināšana un piegāde, kad "Moderna" vakcīnas mūs sasniedz ļoti mazā apjomā, kad Latvija ir viena no valstīm, kas visvairāk atpaliek vakcinēšanas apjoma ziņā.

Protams, ka šis lēmums ir kļūda, liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām. Tas ir nenoliedzami."

Komisija konstatējusi, ka VM nozīmētā amatpersona darbam ar Eiropas Komisiju, NVD Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs, nav neformālajai darba grupai sniedzis pilnu informāciju par vakcīnu iepirkumiem, tāpēc ministrs neizslēdz iespēju, ka darba grupa tikusi maldināta.

Pavļuts norādīja, ka atbildība par pieļautajām kļūdām jāuzņemas arī VM augstākajai amatpersonai, valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško. Viņš rosinās uzsākt disciplinārpārbaudi par Mūrmanes-Umbraško rīcību.

Par bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli Pavļuts sacīja, ka viņa procesā esot piedalījusies tikai daļēji, turklāt gala lēmumi tika pieņemti bez ministres klātbūtnes. Tomēr joprojām šajā situācijā, kur visi riski nav ņemti vērā, ir iesaistīta arī bijusī veselības ministre, kura Pavļuta ieskatā atbildību jau ir uzņēmusies, samaksājot ar savu amatu.

"Konstatēts, ka ministre ir paļāvusies uz ekspertu lēmumiem. Situācija, kad visi stratēģiskie riski nav ņemti vērā, ir saistīti ar politisko atbildību.

Ministre šo atbildību praktiski ir uzņēmusies, viņa vairs nav šajā amatā un līdz ar to politiskās atbildības jautājums šķiet izsmelts." 

Ministrs arī pieminēja, ka drīzumā komisijas secinātais tiks publicēts VM mājaslapā.

VM valsts sekretāre Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA trešdienas pēcpusdienā sacīja, ka viņai "nekā vairāk nav ko teikt kā to, ko teikusi VM". Savukārt ar Lācbergu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sakontaktēties.

Kā vēstīts, pirmajā iepirkumā, līdz 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Dienesta pārbaudē tika vērtēts pērnā novembra lēmums pieteikties uz "BioNTech-Pfizer" vakcīnām, tā tiesiskums un pamatojums, kā arī Covid-19 vakcīnu portfeļa veidošanas procesa atbilstība labas pārvaldības principiem.

Dienesta pārbaudi veselības ministrs sāka 13.janvārī. To veica komisija, kurā strādāja pārstāvji no VM, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties no lielākas "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu.

Viņš par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams. "Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 "Pfizer" vakcīnu, bet kāds vai kādi mūsu sistēmā strādājošie pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500 vakcīnas. Ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu," atzina premjers.