Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Asociācija: Pārtikas veikalos saslimstības līmenis ar Covid-19 ļoti zems

Foto: Evija Trifanova/LETA

Esošās epidemioloģiskās normas pārtikas veikalos darbojas efektīvi, ko apliecina salīdzinoši ļoti zemie veikalu darbinieku saslimstības rādītāji. Ar Covid-19 janvārī saslimuši zem 0,4% pārtikas veikalu darbinieku, kas ir būtiski mazāk nekā valstī kopumā, liecina nozares aptauja, kurā piedalījās tirdzniecības tīkli ar kopējo tirgus daļu 70%.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija norāda, ka valstī kopumā saslimstības rādītājs patlaban ir 0,62% no Latvijas iedzīvotāju skaita, savukārt janvāra laikā pozitīvs Covid-19 testa rezultāts bijis 1,31% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Tāpat nav statistikas, ka pārtikas veikalos inficētos pircēji. Turklāt pārtikas veikalus iedzīvotāji patlaban apmeklē par trešdaļu retāk nekā pirms pandēmijas, un, iepērkoties veikalos, tie cenšas pavadīt pēc iespējas mazāk laika - vidēji 15-30 minūtes. Būtiski ir mainījusies pircēju attieksme un uzvedība, kas veicina noteikto prasību ievērošanu, masku valkāšanu un distancēšanos.

“Tas apliecina, ka mazumtirgotāji ir bijuši uzticams partneris valdībai epidemioloģiskās situācijas normalizēšanā, un esam spējīgi arī turpmāk nodrošināt pircējiem drošu iepirkšanās vidi,“ komentē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norāda, ka valdības konceptuālais lēmums paplašināt preču pieejamību klātienē un atcelt aizliegto preču sarakstus ir solis pareizajā virzienā. Aizliegto nepārtikas preču sortiments pārtikas veikalos ir neliels, taču tās ir ikdienā ļoti nepieciešamas preces, tāpēc valdības lēmums būtiski atvieglos pircēju ikdienu.

LPTA atbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvāto principu par drošas tirdzniecības modeli, kas ļautu strādāt visiem tirgotājiem, “tomēr velns ir detaļās, un visu izšķirs konkrētie normatīvie akti, kas tiks apstiprināti valdības sēdē 4. februārī”.

Lemjot par drošas tirdzniecības modeli, ir jāpiemēro efektīvas, taču izpildāmas normas, kurām ir būtiska ietekme uz epidemioloģisko situāciju, uzsver Krūzītis. Piemēram, iepriekš apspriestā prasība uzstādīt elektronisko apmeklētāju skaita noteikšanas sistēmu nav izpildāma ātrāk kā divu mēnešu laikā, prasītu milzu investīcijas un nedotu nekādu papildu efektu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanā.

Tāpat, lai izvairītos no subjektīvas normatīvo aktu interpretēšanas, ir ļoti nozīmīga skaidri definēta kārtība, kādā policija var sodīt tirgotājus par drošības normu neievērošanu.

Svarīgākais
Uz augšu