"Baudošās sievietes simbols kā arhetips gadu tūkstošiem ilgi ticis noliegts, pat negativizēts. Tas mūs joprojām tur savās puritāniskajās skavās un iespaido mūsu attiecības ar brīvu vitalitāti, ar izvēli gribēt, sekot savai gribai, izprast to, iemācīties mēru… Kā tad mēs to īsti varam?" jautā klīniskā psiholoģe, konsultante attiecību un seksualitātes jautājumos Kristīne Balode.
Kristīne Balode: kāpēc tavas gaidas attiecībās ir svarīgākas nekā partnera priekšstats par tām? (3)
Žurnālā "Santa" intervijā Kristīne Balode runā par gandrīz būtiskāko sava darba tēmu - seksualitāti. Kad viņai tiek pausts izbrīns, ka pieaugušas sievietes tik maz zina par savu seksualitāti, Kristīne skaidro:
"No kurienes gan viņas lai zinātu? Skolā nemācīja, mājās nerunāja. No anatomijas stundas? No reti pieejamās Zālīša grāmatas, kas vēl samērā nesen bija vienīgais seksuāli izglītojoša satura lasāmgabals latviešu valodā? Būtu jauki,
ja zinātu vismaz pašus pamatiņus: kā strādā iekāre, kas liecina par seksuālu uzbudinājumu, kā vispār vadīt savus dzimumorgānus – nevis viņi ar mani notiek, bet es tos lietoju un vadu, tāpat kā lietoju roku, kāju.
Tas ir izglītojošais darbs, ko veicu, un tur nelīdzēs pacietīga sēdēšana un gaidīšana, līdz tas klientei pašai ienāks prātā, – no kurienes gan? Tas viss iet roku rokā ar iedrošinājumu izzināt, informācijas piedāvāšanu, atbalstu…"
[..]
Intervijā runājot tālāk par pandēmiju, kurā rit laiks, kas, iespējams, sievietei atver prātu un dara skaidrākas acis, Kristīne piemetina, ka nevar aizmirst arī vīrieti...
"Man gribētos domāt, ka arī vīrietim. Gan darbā, gan privātajā dzīvē šobrīd redzu – sācies jauns laikmets.
Ir laiks atvērt acis un ieraudzīt, ka attiecībās ir arī vīrietis.
Vēsturiski viņš attiecības augstu nevērtēja, jo sabiedrība no viņa to negaidīja. Gaidīja pašrealizāciju sociālajā vidē, nevis attiecībās. Vīrietim vajadzēja attiecības iegūt – tas bija viņa darbs.
Tādēļ nevis vīrietis attiecībās ir izgāzies, bet, iespējams, mūsu ekspektācijas nav bijušas īpaši adekvātas.
Tagad, kad saprotam, ka nevienam, izņemot mūs pašus, mūsu attiecības nav vajadzīgas, ka nekāda sabiedrība pie durvīm neklauvē un par tām nejautā, esam spiesti ieraudzīt, kā atšķiras mūsu redzējums un gaidas.
Izrādās, neesam klonēti roboti, kas visu redz vienā krāsā, bet gan divas personības, kas mēģina veidot attiecības. Bet tās ir dzīvs organisms, kas barojas no kopīgas ieinteresētības.
Reizēm der sev uzdot jautājumu: kāpēc man šķiet, ka mans priekšstats par attiecībām ir nozīmīgāks nekā otra priekšstats par tām?"
Vairāk izzinošo un atklāto interviju "Inteliģentā seksualitāte" lasi žurnālā "Santa" februāra numurā.