Tas ir pavisam reāls gadījums, kas norisinājās ar kādu Pensilvānijas ārsta Endrjū Mērfija pacientu, rakstīts zinātnes izdevumā "Live Science". Tātad, jautājums: vai tiešām cilvēks var būt alerģisks pret fiziskām aktivitātēm?
Tehniski – nevar, skaidroja Mērfijs. Kad cilvēks saskaras ar kaut ko, kas izraisa viņam alerģiju, piemēram, zemesriekstiem vai kaķa spalvām, alergēna proteīns mijiedarbojas ar antivielām organisma imūnsistēmas šūnās. Tās savukārt pēc tam izdala tādas ķimikālijas kā histamīns, kas izraisa šķavas, nātreni, elpošanas grūtības un citus simptomus. Kad cilvēks nodarbojas ar sportu, neeksistē tāds alergēna proteīns, kas nonāk viņa organismā, tāpēc cilvēks nevar būt alerģisks pret, piemēram, skriešanu.
Tomēr fiziskas aktivitātes var izraisīt līdzīgus alerģijas simptomus cilvēkiem, kuri cieš no reta stāvokļa, ko dēvē par vingrošanas izraisītu anafilaksi. Pastāv viena teorija par to, ka fiziskas aktivitātes izraisa endorfīnu pieplūdumu, kas savukārt liek dažām imūnsistēmas šūnām izdalīt tādas ķimikālijas kā histamīnu, rakstīts 2010. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Allergy and Asthma Reports”.