Vakcīnas neiejaucas gēnos, nesterilizē un nenogalina imunitāti (2)

Kāda lietotāja Facebook video krievu valodā publicējusi 3. februārī ar parakstu: “Skaidri un gaiši par vakcinācijas sekām Norvēģijā, Izraēlā u.c. valstīs. Ar statistikas datiem.” Ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 900 cilvēku, lielākoties Latvijā. Sieviete, kuras vārds nav nosaukts, video min virkni nepatiesu apgalvojumu.

“Izraēla vakcīnas saņēma vairāk par deviņiem miljoniem. No viņiem 12,5 tūkstoši saslima pēc pirmās devas un 70 pēc otrās, tagad laikam jau vēl vairāk.” 

Šis apgalvojums ir maldinošs. Izraēlā kopumā dzīvo ap deviņiem miljoniem cilvēku. Britu medijs The Guardian 31. janvārī ziņoja, ka Izraēlā katrs trešais no kopumā deviņiem miljoniem iedzīvotāju saņēmis vismaz pirmo vakcīnas devu. Par to jau iepriekš rakstīja Re:Check. Šajā valstī līdz šim ir lielākais vakcinēto īpatsvars. Izraēlas Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka no 715 425 cilvēkiem tikai 317 jeb 0,04% saslima nedēļu pēc abu vakcīnas devu saņemšanas jeb laikā, kad sagaidāma maksimālā imunitātes sasniegšana. No vakcinētajiem, kas bija inficējušies, vien 16 cilvēkiem jeb 0,002% no visiem vakcinētajiem bija vajadzīga hospitalizācija. Medijs The New York Times raksta, ka saslimstība vakcinēto vidū salīdzinājumā ar nevakcinētajiem samazinājusies arī pēc pirmās devas saņemšanas.

“Norvēģijā šo [vakcinācijas] procesu apturēja pēc tam, kad paskaitīja nāves gadījumu statistiku.”

Norvēģija vakcināciju nav apturējusi, vakcinācijas stratēģiju nav mainījusi un šobrīd nav pamata saistīt senioru nāves gadījumus ar vakcīnu. Par to jau iepriekš rakstīja arī Re:Check. Norvēģijas Zāļu aģentūras 26. janvārī publicētajā ziņojumā norādīts, ka valstī nav pamata mainīt līdzšinējo vakcinācijas stratēģiju un tiek sagaidīts, ka vakcīnas ieguvumi būs lielāki par riskiem.

Valstī pirmie vakcīnu saņēma vecākie un slimākie iedzīvotāji veco ļaužu namos. Līdz 26. janvārim Norvēģijas Zāļu aģentūra saņēmusi ziņojumus par 33 nāves gadījumiem veco ļaužu namos drīz pēc vakcinācijas. Aģentūrā uzsver, ka valstī pansionātos ik dienu kopumā mūžībā dodas aptuveni 45 cilvēki, tāpēc ir skaidrs, ka nāves šajā sabiedrības grupā neizbēgami ir arī drīz pēc vakcinācijas. Izpētot pirmos 13 gadījumus, secināts, ka tiem nav saiknes ar vakcīnu. Taču pārbaudes vēl turpinās un netiek izslēgts, ka drudzis, slikta dūša vai citas vakcīnu radītās blaknes varēja pasliktināt vecāko un slimāko cilvēku veselības stāvokli. Kopumā valstī šajā periodā vakcinēti apmēram 80 000 cilvēku, no kuriem absolūtais vairums blaknes nav izjutuši. Tāpat Pasaules veselības organizācija iepriekš norādījusi, ka vakcīnas pret Covid-19 nav izraisījušas vai citādi veicinājušas šo cilvēku nāvi Norvēģijā.

“Slimības pēc masu vakcinēšanas tikai izplatās.”

Re:Check jau rakstīja, ka dati par vakcināciju rāda citu ainu. Vakcīnas nevis izraisa slimību izplatību, bet novērš to. Vakcīnu pieejamība ļāvusi izskaust bakas un ievērojami samazināt saslimstību un nāves gadījumu skaitu no tādām infekciju slimībām kā poliomielīts, masalas, stingumkrampji un citām. Vakcinācija palīdz izvairīties no smagas saslimšanas gaitas un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu no nāves pasargā 2 līdz 3 miljonus pasaules iedzīvotāju.

“Kāds grib vienkārši nogalināt cilvēku imūno sistēmu, lai tā netraucētu iedzīvināt dažādus svešķermeņus.”

Eiropas Savienībā apstiprināta Pfizer/BioNTech vakcīna ar nosaukumu Comirnaty, Moderna un AstraZeneca vakcīna. Pētījumi liecina, ka tās pasargā no smagākas saslimšanas ar Covid-19, nevis nogalina imunitāti. Tāpat tajās nav mikročipu un nav nekāda pamata apgalvot, ka tādi vai citādi “svešķermeņi” būtu citās pasaulē izmantotajās vakcīnās.

“Tātad mums tieši smadzenēs visus šos mēslus ielies, pārkodēs gēnus un vēl sterilizēs.”

Re:Check jau skaidroja, ka Covid-19 vakcīnas neiejaucas gēnos un neradīs ģenētiskas izmaiņas. mRNS jeb informāciju nesošā RNS vakcīna ir jaunums, taču tās pētītas jau gadiem. Ar vakcīnu cilvēkā injicēts mRNS nenonāk šūnas kodolā, “līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” Re:Check iepriekš skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

Arī apgalvojums, ka ar vakcīnām sterilizēs, nav patiess. Pieņēmumiem par vakcīnu ietekmi uz grūtniecību vai auglību nav pamata. Par to arī iepriekš rakstīja Re:Check. Tāpat kā citu medikamentu pētījumos, Covid-19 vakcīnu testos sākotnēji grūtnieces netika iekļautas ētisku apsvērumu dēļ, bet ir veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem, un tie nav uzrādījuši vakcīnu negatīvu ietekmi.

“Kaut kā Eiropā ļoti buksē “adatu terapijas” process. Līdz janvāra vidum vakcinēts mazāk par 1% iedzīvotāju. 99% labāk izvairās no šīs procedūras.”

Eiropas Savienībā vakcinācija uzsākta decembra beigās, Lielbritānijā – 8.decembrī. Nav nekāda pamata apgalvojumam, ka 99% iedzīvotāju grib izvairīties no vakcinācijas. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) sākotnējie dati līdz 5. februārim liecina, ka, piemēram, Latvijā vakcīnas pirmo devu saņēmis 1,1% iedzīvotāju, Lietuvā – 3,1%, Vācijā – 2,8%, savukārt Dānijā un Īrijā – 4,1%. Vakcinācijas temps šobrīd nav saistīts ar cilvēku attieksmi, bet gan ar katras valsts stratēģiju, tai nepieciešamajiem resursiem un vairākās valstīs, tostarp Latvijā – ar vakcīnu trūkumu.

Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu iedzīvotāju vakcinēšana ar pirmo devu (05.02.2021)

Avots: ECDC

Latvijā gatavību vakcinēties pauduši 50% aptaujāto, 25. janvārī vēstīja sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Par nodomu atteikties no vakcinēšanās paziņojuši 38% respondentu, vēl 12% nav varējuši sniegt konkrētu atbildi.

Secinājums: Facebook video paustie apgalvojumi par vakcīnām neatbilst faktiem. Covid-19 vakcīnas neiejaucas gēnos, tās nesterilizē, nenogalina imunitāti. Tāpat no vakcinēšanās neplāno izvairīties 99% Eiropas iedzīvotāju.