Sociālās aprūpes centri klientu istabas bieži iekārto uz koplietošanas telpu rēķina

Inspekcija skaidro, ka situācija centros attiecībā uz telpām un vidi, tās mājīgumu, ir ļoti atšķirīga. VI uzskata, ka tas nav saistīts ar īpašuma formām, proti, ar to, vai ir valsts, pašvaldības vai privāts īpašums, bet gan ir atkarīgs no iestādes vadītāja, viņa mērķtiecības, aktīvas pozīcijas un globālās vīzijas.

Inspekcija secinājusi, ka klienti parasti tiek izvietoti diviem, trim vai četriem cilvēkiem paredzētās istabiņās, bet retāk vienvietīgās istabās. Tomēr ir arī istabas, kurās izvietoti septiņi klienti, ievērojot sešu kvadrātmetru prasību uz vienu klientu.

Inspekcija gan atzīmē, ka lai arī formāli, piemēram, 12 kvadrātmetru istabā divu klientu izmitināšana atbilst prasībām, ja istabā tiek ievietotas divas funkcionālas gultas, tad tehniskās palīdzības ierīcēm klientu vajadzībai vai vieta aprūpētājiem, lai pilnvērtīgi aprūpētu klientu, vairs nepaliek.

VI arī secinājusi, ka vairumā sociālās aprūpes centru klientu istabās nav pieejama tualete un izlietne. Mazkustīgiem klientiem blakus gultai ievieto speciālu krēslu ar atvērumu fizioloģisko vajadzību kārtošanai. Tā ir saprotama izvēle, tomēr, no higiēnas, epidemioloģijas un privātuma viedokļa rada drošības riskus, atzīmē VI.

Ņemot vērā, ka klientu telpas praktiski ir guļamtelpas vairākiem iemītniekiem, nevis dzīvojamā-guļamā istaba vienam klientam, centros ar lielu klientu skaitu trūkst atpūtas telpas, nelielas klientu virtuves, kur varētu privāti pasēdēt ar saviem tuviniekiem, draugiem, parunāt pa telefonu vai izbaudīt klusumu ārpus savas istabas, pauž VI.

Tāpat inspekcija secinājusi, ka ir iestādes, kas pievērš lielu uzmanību teritorijas iekārtošanai, apzaļumošanai, celiņu un aktivitāšu laukumu izveidei, ja arī apkārtēja teritorija ir neliela. Lauku teritorijās plaši tiek izmantotas iespējas ierīkot siltumnīcas un puķu vai dārzeņu dobes. Tomēr ir centri, kur samēra liela teritorija nav pietiekami apsaimniekota, nerada klientiem komfortu sajūtu un vēlmi tajā atrasties.

Līdz ar to VI uzskata, ka uz klientu orientētas aprūpes ietvaros, klientu istabu ierīkošanai ir svarīga funkcionalitāte un komforta sajūta - mājīga, mājai pietuvināta vide. Tās

iegūšanai ir iespējama istabu aprīkošana ar alternatīviem risinājumiem, piemēram, skapja vietā izmantot kumodi vai slēgtos plauktus, izmantot mīkstus, bet viegli dezinficējamus krēslus vai nelielus dīvānus, ierīkot nodalītu "virtuves zonu", piemēram, tējas uzvārīšanai, ja klienta stāvoklis atļauj.

Tāpat inspekcija uzskata, ka epidemioloģijas drošības nodrošināšanai, realizējot cilvēka tiesības uz privātumu, un tiesības uz cieņpilnu attieksmi, jānosaka prasības, ka dzīvojamā-guļamā telpā drīkst ievietot ne vairāk ka divus klientus, ievērojot sešu kvadrātmetru minimālo normu uz vienu klientu un papildus minimālo divu metru distanci starp gultām, vienlaikus ierīkojot katrā istabiņā sanitāro mezglu - tualeti un izlietni.

Kā vēstīts, no pērnā gada jūnija līdz oktobrim VI un Labklājības ministrijas apvienotā speciālistu komanda veica pārbaudi sociālās aprūpes centros. Kopumā 184 centriem tika izsūtītas divas aptaujas, turklāt 22 centros pārbaudes tika veiktas klātienē.

VI secinājusi, ka centros ir virkne dažādu ar klientu medicīnisko aprūpi saistītu trūkumu, tostarp zāļu apritē, savlaicīgā simptomu atpazīšanā un ģimenes ārstu iesaistē.