Iesūti ziņu!

Traucēts miegs, dusmas, nebijis slinkums. Bērna trauksmes un stresa pirmie vēstneši

Raksta foto
Foto: shutterstock.com

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas stacionāra nodaļa šobrīd ir pārpildīta ar pacientiem pusaudžiem, kuriem stipri pasliktinājusies pašsajūta un ir nopietni garastāvokļa traucējumi, Kristīnes Garklāvas sarunu ar ekspertiem par mentālo veselību podkāstā ”BŪT” atklāj bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Psihiatrs skaidro, ka Covid-19 pandēmijas otrajā vilnī – rudenī un ziemā –

būtiski pieaugusi dažādu trauksmes spektra, garastāvokļa problēmu un depresīvo traucējumu izplatība visās vecuma grupās – gan maziem bērniem, gan īpaši pusaudžiem.

"Globāli visiem vecākiem trauksmes līmenis ir būtiski pieaudzis. Nenoteiktība mums visvairāk rada trauksmes sajūtu.

Bērniem var novērot šķiršanās trauksmi - izteiktas bailes palikt vienam, šķirties no primārā aprūpētāja.

Jā, tas ir normāls attīstības posms divgadniekam, bet, pieaugot trauksmes līmenim, mēs to pamanām vecākos bērnos. Tas pats ar gulēšanu, var sākt nevēlēties gulēt viens, bet nāk pie vecākiem. 

Miega grūtības un traucējumi ir viens no pirmajiem simptomiem, ka bērns izjūt trauksmi. 

Taču kā atpazīt brīdi, kad bērnam varētu būt depresija? Psihiatrs uzsver – šobrīd liela daļa bērnu izjūt grūtības un dažādas izmaiņas emocionālā stāvoklī.

"Var būt sliktāks garastāvoklis, nedaudz lielāka raudulība, aizkaitinājums vai īgnums.

Taču satraukumam pamats ir tajā brīdī, kad uzvedība būtiski mainās. Piemēram, komunikabls un dzīvespriecīgs pusaudzis pārstāj priecāties par lietām, kas iepriekš sagādājušas lielu prieku, sūdzas par garlaicību, mainās miega režīms, arvien vairāk neko negrib, visu laiku izskatās nomākts, dusmīgs."

”Kaut kādā veidā sākt ciest viņa funkcionēšana, viņš nespēj izdarīt kaut ko, ko iepriekš, mēs zinām, viņš būtu spējīgs izdarīt,” podkāstā ”BŪT” skaidro Bezborodovs. 

Vaicāts, cik lielā mērā šobrīd pieaugošais trauksmes līmenis varētu atstāt iespaidu bērnu tālākā dzīvē, psihiatrs norāda – to ir grūti paredzēt.

No vienas puses, bērni ir elastīgi un spēj pielāgoties situācijām, no otras puses, ilgstoša stresa apstākļi var mainīt attīstību.

Podkāsta ”BŪT” interviju skaties te.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu