Attaisnojošs spriedums Estonia vraka pētniekiem

Kāpēc tiesāja pētniekus?

Šo lietu bija jāsāk izskatīt, jo likums aizliedz apmeklēt jūrā vraku, kas skaitās apbedījuma vieta. Šo prasību formāli var saprast, jo likums (pēc avārijas) tika pieņemts tāpēc, ka pastāvēja bailes no marodieriem un laupītājiem, kuru netrūkst arī zemūdens telpā. Taču tagad šis aizliegums attiecas arī uz žurnālistiem un pētniekiem. Tāpēc tiesa Gēteborgā izskatīja šo jautājumu, lai noskaidrotu, vai zviedru aizliegums attiecas arī uz pētniecību neitrālajos ūdeņos. Tātad apsūdzētie bija operators, okeanologs Linuss Andersons, kura specialitāte ir filmēšana zem ūdens un tāpēc viņam ir piemērota tehnika šā uzdevuma veikšanai. Otrs apsūdzētais bija žurnālists un filmas režisors Henriks Evertsons, kurš par šo darbu saņēma pērnā gada žurnālistikas balvu par nozīmīgāko atmaskojumu.

Fona informācija

Prāmis Estonia avarēja 1994.gada 28. septembrī Baltijas jūrā. Starp somu Uto un igauņu Hijumā salu. Bojā gāja 852 cilvēki. Kuģis netika izcelts no ūdens. Avārijas apstākļus izmeklēja starptautiska komisija, kas konstatēja ka vētrā kuģa priekšgalam ir norāvies vizieris. Tādēļ ūdens strauji ieplūdis uz auto klāja un prāmis nogrimis ļoti ātri. Pēc avārijas bija tehniski iespējams šo vraku izcelt ārā un izmeklēt, taču problēmas radīja daudzie bojā gājušie upuri, kurus nāktos izcelt, atpazīt un transportēt.

Sākumā tika piedāvāts attiecīgo valstu valdībām piedalīties šajā darbā, taču vairums atteicās šo procedūru finansēt. Latvijas valdību ieskaitot.

Apstāklis, ka kuģis finansiālu apsvērumu pēc netika izcelts, bet pārvērsts par apbedījuma vietu jūrā, vēlāk izraisīja virkni konspirācijas teoriju. Dažāda ranga un profesionalitātes fantazētāji, izmeklētāji un žurnālisti centās „atrisināt“ Estonia avārijas noslēpumu, taču Henrikam un Linusam izdevās nofilmēt prāmja stāvokli pašlaik un konstatēt, ka kuģa sānos ir plaisa. Filmēšanas laikā viņus pieskatīja Somijas krasta apsardze un brīdināja, ka par šo filmēšanu autoriem var draudēt „tiesu lietas“.

Somi visu filmēšanas laiku uzmanīja radošās grupas darbu. Likumu par to, ka Estonia vraks ir kapavieta, ratificējušas vairākas Baltijas jūras zonas valstis, izņemot Vāciju. Abi zviedri veica zemūdens filmēšanu no vācu kuģa. Tiesā viņi apgalvoja, ka nekādā veidā nav apgānījuši zemūdens kapu. Prokurore Helēne Gestrina izvirzīja apsūdzību tikai diviem zviedriem. Lai to pašu prasību celtu pret pārējiem, kas atradās uz vācu kuģa klāja, nāktos pieprasīt valdības atļauju. Tā kā likums tiek izmantots pirmo reizi, viņa nolēma to izdarīt „mazākā formātā“ un sākt ar diviem zviedriem, kuri faktiski veica galveno izmeklēšanu zem ūdens. Tiesas procesa laikā bija novērojama liela mediju interese un aktivitāte. Visi centās aizstāvēt kolēģus.

Solidaritātes akcijā piedalījās arī daudzas ārzemju žurnālistu organizācijas. Tāpat arī zviedru sabiedrība uzskatīja, ka Linuss un Henriks nav jāsoda par atklājumu, kuru viņi ir veikuši taktiskā veidā un profesionāli korektā darbā. Prokurore neslēpa, ka šo likumu ir grūti tulkot un tā veidotāji savulaik varēja to formulēt labāk.

Abus apsūdzētos atbalsta arī Estonia upuru piederīgo organizācija.

Šā filmētā materiāla publiskojuma rezultātā tiks atsākta vraka izmeklēšana. Tas notiks vasarā. Taču jau iepriekš vēlos pateikt to, ko daudzi konspirācijas teorijas pielūdzēji nevēlas dzirdēt, ka nav izslēgts, ka šī plaisa kuģa korpusā varēja būt radusies arī vēlāk. Pēc avārijas. Kuģus pie apbedījuma vietas kontrolē un uzrauga somi, bet ar zemūdenēm ir grūtāk.