"Komforta zona" ⟩ Ne visi uzņēmumi pārdzīvos Covid-19 krīzi (4)

Šo problēmu raidījumā "Komforta zona" apsprieda: finanšu ministrs Jānis Reirs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis un Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Pilnu raidījuma ierakstu skaties šeit:

Audio:

Kādēļ atbalsts nesasniedz cilvēkus?

Raidījuma sākumā Reiram jautāts, kādēļ, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes informāciju, valsts atbalsts Covid-19 krīzē nav pietiekams. Reirs norādīja, ka galvenā problēma ir tajā, ka šis atbalsts nesasniedz cilvēkus. Turklāt trīs tūkstoši uzņēmēju, kam pienāktos valsts atbalsts, uz to nemaz neesot pietiekušies. Pēc Reira domām, palīdzība nesasniedz cilvēkus divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, runa ir par uzņēmēju pieredzi Covid-19 pirmā viļņa laikā pagājušajā pavasarī. Tie, kas toreiz saņēma atteikumu, domā, ka atteikums būs arī šoreiz. Otrkārt, aptuveni trešdaļa finanšu ministrijas aptaujāto uzņēmēju pat neinteresējas par atbalsta iespējām, jo plašsaziņas līdzekļos izskan negatīva informācija par valsts atbalstu.   

Reirs apgalvo, ka patiesībā atbalsts tiekot atteikts vien 2-3 % gadījumu. Pārsvarā atsaka uzņēmumiem, kas pēdējā pusgada laikā nav bijuši ekonomiski aktīvi.

“Ja viņiem nav ekonomiskās darbības, viņiem pienākas dīsktāves pabalsts vai bezdarbnieka pabalsts, bet nekādā gadījumā ne uzņēmējdarbības atbalsts, jo tas vairs nav uzņēmums,” pārliecināts Reirs.   

Daudzi skaistumkopšanas uzņēmumi atbalstam nekvalificējas

Lai arī janvārī situācija ir kļuvusi labāka ar dīsktāves pabalstu izmaksām skaistumkopšanas nozarē strādajošajiem, tomēr nozare vēl aizvien cieš būtiskus zaudējumus, raidījumā apstiprināja Renāte Reinsone.

Viņa saka, ka nozarei vairāk ir pieejams sociālais atbalsts, lai kosmetologi, manikīra speciālisti un frizieri varētu izdzīvot paši, nevis viņu bizness. Piemēram, daudzi kosmetologi kā pašnodarbinātie grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai nemaz nekvalificējas.

“Mēs vairāk tomēr esam mazie uzņēmēji: pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi. Tā rezultātā mēs tiem grantiem nepakļaujamies,” sacīja Reinsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka speciālistiem dīkstāves laikā veidojas nodokļu parādi. Tāpēc daudzi uz atbalsta veidiem nemaz nepiesakās. Reinsone uzskata, ka šajā situacijā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jākļūst par mazo uzņēmēju draugu, nevis policistu.

Ko darīt, ja nevar nomaksāt īri?   

Kā portālam TVNET ziņojuši vairāki lasītāji, grūtības ar īres maksas nomaksu ir radušās deju studijām, kas Covid-19 krīzes ierobežojumu laikā vai nu vispār nepasniedz deju nodarbības, vai nu pasniedz, bet attālinātā režīmā par zemākām cenām.

Teorētiski pastāv iespēja izmantot gan atbrīvojumu no telpu nomas maksas, gan šīs maksas samazinājumu. Taču tas attiecas tikai uz valsts, pašvaldību vai to kapitālsabiedrību īpašumiem. EM Valsts sekretāra vietnieks Tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko apliecina, ka nav iepsējams uzlikt par pienākumu privātā sektora īpašniekiem samazināt vai atcelt īres maksu, bet viņi var to darīt brīvprātīgi.

Liela daļa īpašnieku, pēc Aleksejenko teiktā, jau piemērojot atlaides.

Viņš uzsvēra, ka viens no centrālajiem atbalsta veidiem gan tagad, gan turpmāk būs grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai. Šī programma tiks paplašināta. Tomēr vēl turpinās diskusijas, uz kurām konkrēti tautsaimniecības nozarēm attiecināt programmu nākotnē. Tas, pēc Aleksejenko teiktā, varētu būt atkarīgs no nodokļu nomaksas attiecīgajā nozarē.

“Diemžēl būs uzņēmēji, kas nepārdzīvos šo ierobežojumu laiku,” sacīja Aleksejenko.

Daudz svarīgāks jautājums, viņaprāt, ir komercdarbības atsākšana, jo valsts ir spējīga kompensēt vien 20-30 % no uzņēmumu ienākumu krituma.  

Kas būtu jāuzlabo līdzšinējos atbalsta veidos uzņēmumiem?

Pēc Renātes Reinsones domām, vairāk ir jādomā nevis par uzņēmumu atbalsta veidiem, bet par to, kā ļaut atsākt uzņēmējdarbību.

“Nav mums vajadzīgs atbalsts. Ļaujiet mums strādāt un mēs izdzīvosim. Paši sev šo iztiku noplenīsim. Bet mūs laikam nesadzird,” bažījas Reinsone.

Pašreizējā situācijā daudzi speciālisti strādajot pagrīdē, kas nozīmē to, ka valstij iet secen nodokļu nauda. Reinsone šaubās, ka pēc krīzes beigām šie speciālisti izies no ēnu ekonomikas. Tāpat viņa kritizēja tā dēvēto “luksofora principu” Covid-19 ierobežojumu noteikšanā vai atcelšanā. Pēc viņas domām, pašreizējie kritēriji ierobežojumu izvērtēšanai, proti, testu un saslimušo personu skaits, nav objektīvi rādītāji, jo ar tiem varot manipulēt. Labāk būtu balsīties uz slimnieku skaitu slimnīcās un citiem kritērijiem.  

Viņai piekrīt arī Jānis Hermanis no LDDK. Hermanis uzskata, ka noteikumiem jābūt tuvākiem realitātei. Citādi cilvēki tos neievēros, un sabiedrības uzticība valdības lēmumiem būs arvien zema.