EM un LM uzdos pārskatīt sociālā atbalsta sistēmu, tajā skaitā ideju par "helikoptera naudu" (20)

Premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka valdībai un koalīcijai ir jāuzrunā ilgtermiņa ekonomiskās attīstības jautājumi un jābūt drošiem, ka arī krīzes rezultātā ieguldām gudri, lai nākotnē ekonomika būtu spēcīgāka un algas lielākas, taču ir jāatrod līdzsvars starp valsts ilgtermiņa ekonomiskajām interesēm un īstermiņa atbalstu iedzīvotājiem.

Tāpēc LM un EM uzdots izvērtēt atbalsta sistēmu kopumā, līdzsvarojot ekonomisko atbalstu un pievienojot sociālo atbalstu ar mērķi saprast, ko labāk darīt un kā trāpīgāk uzrunāt vajadzības, kas ir sabiedrībā. 

Runājot par tā saukto "helikoptera naudu" jeb vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu, Kariņš atzina, ka  

lielākās debates bijušas par to, vai atbalstam jābūt tēmētam, vai nē.

Viņš atzina, ka visiem ir grūti, tomēr vēl grūtāk ir tiem, kuri zaudējuši ienākumus. 

Es kaut kur to mūsu politisko un cilvēcisko vektoru nevaru ciest. Korupciju tiesājam 10 gadus, atrodas miljonus vērti valsts projekti–izgāšanās, nauda iet pa labi un pa kreisi, bet tagad (gadsimta krīzes laikā), nedod dievs, iedos kādam vienreiz tos 500 eiro par daudz

— Toms Zariņš (@zarinstoms) February 8, 2021

Priekšlikumu par "helikoptera naudu" iesniegusi Nacionālā apvienība (NA). Tas paredz, ka ģimenes ar bērniem varētu saņemt vienreizēju atbalsta maksājumu 500 eiro apmērā par katru bērnu, īpašas piemaksas daudzbērnu ģimenēm un piemaksas vecākiem, kas audzina bērnus invalīdus, kā arī piemaksas par bērniem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi mācās un ir apgādājamie. 

NA pārstāvis Raivis Dzintars atzina, ka šis jautājums sadarbības padomes sēdē izsaucis visvētrainākās diskusijas, bet vismaz šobrīd nav izdevies panākt vienprātību, ka ģimenēm ar bērniem nepieciešams īpašs atbalsts. Viņš pauda cerību, ka turpmāko divu nedēļu laikā šādu sapratni tomēr izdosies panākt, un pauda apņēmību pie šī jautājuma atgriezties. Tāpat Dzintars uzsvēra, ka

būtiskākā nav summa, bet gan princips, ka šī sabiedrības daļa - iedzīvotāji ar bērniem - ir "neaptvertais laukums", kas cieš no Covid-19 ierobežojumiem, bet negūst valsts atbalstu.

Viņš uzsvēra, ka ģimenēm šobrīd ilgstoši un, iespējams, arī turpmāk kādu laiku būs jānodrošina mājmācības mazāka vecuma bērniem, kas nozīmē, ka vecākiem vienlaikus jābūt skolotājam: "Tas ir ne tikai darbs un enerģija, bet arī izmaksas, un, jo vairāk bērnu, jo vairāk reālo vajadzību un papildu slodze."

Viņš skaidroja, ka

pabalstu saņemtu bērnu apgādnieks, nešķirojot ģimenes pēc formas, jo svarīgākais esot sasniegt mērķi - sniegt atbalstu ģimenēm.

Otrs aspekts, pēc Dzintara domām, ir ekonomikas sildīšanas puse, jo ģimenēm ar bērniem objektīvi lielāki izdevumi, tāpēc viņš uzskata, ka ģimenes šo "helikoptera naudu" atgriezīs ekonomikā, tērējot aktuālām vajadzībām. 

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda atbalstu idejai par "helikoptera naudu", jo šāds atbalsts iederētos un būtu ekonomiski un sociāli pamatojams. Ministrs pauda pārliecību, ka šī nauda nevis nogulsies krājkontos, bet veicinās Latvijas ekonomikas kustību, jo tas ļautu ģimenēm apmierināt dažādas Covid-19 krīzes radītas vajadzības, piemēram, iegādāties datorus attālinātām mācībām. 

Saeimas deputāts Māris Možvillo (KPV LV) piekrita, ka ģimenēm jāsniedz atbalsts un jebkādas summas ir derīgas, bet viņš pauda viedokli, ka vienreizējais maksājums varētu tikt uztverts diezgan negatīvi,

ja lielu summu saņemtu cilvēki, kas nesaprot naudas vērtību, šāds pabalsts varētu izvērsties par traģēdiju daudzās ģimenēs, kurās pieklibo finanšu pratība,

kas saistīta ar naudas pareizu izlietošanu.

Možvillo uzskata, ka vienreizēja pabalsta vietā summu vajadzētu sadalīt vairākos ikmēneša pabalstos, lai ģimenes ik mēnesi ar garantiju saņemtu zināmu summu ilgākā laikā un plānot savu budžetu. 

Dzintars savukārt iebilda - ilgstoši debatējot par to, vai atbalsts pienākas ģimenēm, kurās ienākumi ir augsti, vai atbalstu saņemtu nelabvēlīgas ģimenes, kas ar līdzekļiem neprastu rīkoties,

rezultātā nebūs iespējams nonākt pie apmierinoša risinājuma un lielākā daļa, kam nepieciešams atbalsts, paliks bez tā. 

Arī Bordāns piekrita, ka atbalsta mehānismam būtu jābūt vienkāršam un saprotamam, neradot lieku spriedzi vai diskrimināciju sabiedrībā. 

Preses konfereces ieraksts: