Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Ieteikumi, kā rīkoties, lai inflācija “neapēd” daļu no kontā esošās naudas (4)

Raksta foto
Foto: Pexels

Naudas krāšanas paradums noteikti ir tas, kas ļauj cilvēkam parūpēties par savu drošības spilvenu. Tomēr, kad izveidojies uzkrājums, jādomā, ko darīt, lai daļu no uzkrājuma “neapēd” inflācija. Tieši tādēļ bankas piedāvā dažādas iespējas, kā ne tikai krāt, bet arī pelnīt, neļaujot zaudēt daļu naudas inflācijas dēļ.

Jāsaka gan, ka vēsturiski Latvija nekad nav bijusi starp vadošajām valstīm uzkrājumu veidošanā. Tas ir skaidrojams ar tiešu korelāciju starp iedzīvotāju labklājību un valsts iekšzemes kopprodukta īpatsvaru uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos gados līdz ar IKP izaugsmi un mājsaimniecību ienākumu pieaugumu situācija sākusi nedaudz mainīties. Un tieši Covid krīzē nākas piedzīvot brīdi, kad jādomā - kā pārvarēt krīzes izraisītos izaicinājumus. Šajā laikā esam sākuši krāt vairāk.

Covid pandēmijā esam sākuši krāt vairāk

Pēc idejas, krīzes brīdī iedzīvotāju uzkrājumiem vajadzētu samazināties. Pērn 1. ceturksnī, kad Covid krīze ietekmēja tikai marta radītājus, Latvijas IKP pērn 3.ceturksnī kritās par 2,6%, salīdzinot gadu pret gadu. Tomēr eirozonas kopējā statistika gan liecina pretējo. Mājsaimniecību uzkrājumu apjoms eirozonas valstīs kopumā 2020. gada 2. ceturksnī uzlēca līdz nekad neredzētiem 16,5%.

Lai saprastu, kas šajā jomā notiek Latvijā, “Swedbank” pagājušā gada vasarā apzināja savu klientu situāciju. Interesanti, ka februārī jeb tieši pirms Covid krīzes 65%  aptaujāto klientu norādīja, ka apzināti nekrāj vispār nedz drošības spilvenam darba zaudēšanas gadījumā, nedz tālākai nākotnei. Savukārt jūnijā, neskatoties uz acīmredzamu makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos, nekrājēju procents bija sarucis līdz 62%, kas ir pietiekami nozīmīgs pozitīvs pavērsiens tikai trīs mēnešu laikā.

Covid-19 krīze saasinājās līdz ar otro vilni, taču situācija liecina, ka mājsaimniecības gan pasaulē, gan Latvijā sākušas vairāk piedomāt par uzkrājumu veidošanu nebaltai dienai. Daudziem “Swedbank” klientiem, kuru ienākumi būtiski saruka, tieši uzkrājumi ļāva veiksmīgi pārvarēt Covid-19 krīzes pirmos mēnešus.

Depozīts – noguldījums vai ieguldījums?

Kā atšķiras noguldījums no ieguldījuma? Noguldījums būtībā ir uzkrājums, bet ieguldījums ir investīcija ar mērķi nopelnīt. Tradicionālo noguldījumu klāstā ir krājkonti, kur līdzekļiem ir iespējams piekļūt pēc vajadzības, un ir termiņdepozīti, kuriem tiek slēgti līgumi uz konkrētu termiņu. Populārākais noguldījuma termiņš ir ap vienu gadu.

Runājot par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju izpratne par depozītiem un citiem instrumentiem, “Swedbank” uzkrājumu jomas eksperte Karīna Rokjāne skaidro, ka termiņdepozīti, neskatoties uz zemajām procentu likmēm, bankas klientu vidū joprojām ir gana populāri. Tas saistīts arī ar to, ka depozītu cilvēki uzskata par vienu no drošākajiem noguldījumu veidiem, kā arī, iespējams, vēl maz zina ieguldījumu veidu alternatīvas.

Savukārt “Swedbank” investīciju daļas eksperts Rolands Zauls norāda, ka nopelnīt ar depozītiem ilgtermiņā nekad īsti nav bijis iespējams – piemēram, ja skatāmies 10 gadu periodā, ienesīgums no ieguldījuma depozītā ir bijis negatīvs, ņemot vērā tādus faktorus kā inflācija un vidējo viena gada depozītu likmi, bet tajā pašā brīdi neieskaitot pārējās izmaksas, kā, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokli.

“Mīts, ka ar depozītiem var pelnīt, iespējams, ir sava veida nostalģija no deviņdesmitajiem gadiem. Tas ir saprotami, jo tajā laikā ieguldījumu instrumentu klāsts plašākai sabiedrībai bija mazāk pieejams un informācija par citām alternatīvām bija ļoti ierobežota.

Arī šobrīd kopumā Latvijā speram tikai pirmos soļus šajā investīciju pasaulē, bet katru gadu interese par to pieaug,” saka Zauls.

Nulles likmju laikmets

Šobrīd situācija pasaulē un Latvijā ir tāda, ka jau ilgāku laiku dzīvojam nulles līmeņa procentlikmju laikā. Tas viss ir saistīts ar to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) jau vairāk nekā sešus gadus ir noteikusi -0,50 negatīvo procentu likmi noguldījumiem eiro valūtā.

Līdz ar to ECB ekonomikas monetārie stimulēšanas pasākumi ietekmē arī komercbanku piedāvājumu, jo arī bankām, piesaistot līdzekļus, tie kaut kur ir jāizvieto. Ja bankām par naudas izvietošanu ir jāpiemaksā, tad komercbankas arī noguldījumiem nosaka procentu likmes, kas pietuvinātas nullei. Laikam ejot, šī situācija var mainīties, taču jau vēsturiski var redzēt, ka depozīta likme arī normālos apstākļos nav lielāka kā inflācija.

“Ir iesakņojies, ka depozīts ir labs veids, kā noguldīt līdzekļus, taču patiesībā, vidējās procentu likmes jau ilgu laiku ir pietuvinātas nullei. Piemēram, noguldot 10000 eiro 2016.gada janvārī uz pieciem gadiem, būtu iespēja iegūt 0,33% ienesīgumu no noguldītās summas (atskaitot peļņas nodokli).

Turpretim inflācija šajā periodā ir bijusi ap 9%, līdz ar to var teikt, ka daļa no naudas vērtības ir zaudēta vien tāpēc, ka dzīve ir kļuvusi dārgāka. Līdz ar to jādomā, kā un ko darīt ar brīvajiem naudas līdzekļiem, jo, turot tos kontā, “naudu apēd inflācija”,” saka Rokjāne.

Ko darīt, lai inflācija “neapēd” kontā esošo naudu?

Ja cilvēkam ir uzkrāts drošības spilvens, piemēram, trīs algu apmērā, tad viņš var skatīties uz kādiem citiem risinājumiem, ne tikai depozītu.

“Lai sāktu ieguldīt savu naudu, nevajag būt investīciju guru – piemēram, fondi vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir visai vienkārši risinājumi, kas klientam nodrošina gan peļņas iespējas, gan labu investēto līdzekļu riska sadalījumu. Piemēram, fonds neiegulda tikai vienā uzņēmumā, bet gan 100 vai pat 1000 dažādu nozaru un reģionu uzņēmumos. Šādi fonds var potenciāli samazināt klientu ieguldīto līdzekļu svārstības to vērtībā pie atsevišķiem tirgus kritumiem.

Tāpat profesionālu fondu pārvaldnieku komanda pastāvīgi pēta, kādas ir tendences finanšu tirgos un ekonomikā, lai klienta veiktie ieguldījumi ilgtermiņā augtu un nezaudētu savu vērtību. Protams, pirms veicat savus pirmos ieguldījumus, sākumā vajadzētu saprast, kāds varētu būt termiņš, proti, pēc cik ilga laika ieguldītie līdzekļi varētu būt nepieciešami. Kā arī - kādu pelņu es gribu sagaidīt un kāda ir mana riska uztvere un noturība, lai šo peļņu sasniegtu,” skaidro Zauls.

Pastāv dažādi risinājumi atkarībā no cilvēka mērķiem, vēlmēm un iespējām, kurus klients var izvēlēties. Ir iespēja, kad klients pats var atvērt ieguldījumu un vērtspapīru kontu un pats var izvēlēties, kādus finanšu instrumentus izmantot. Tas ir labi gadījumā, ja cilvēkam investīciju joma ir labi pazīstama. Otra iespēja, ja ir nepieciešama palīdzība un zināšanas varbūt nav tik labas, – tad klients aizpilda ieguldījumu ieteikumu anketu, kuras ietvaros banka sniedz rekomendāciju, kādi klientam ir piemērotākie risinājumi.

Atsevišķiem risinājumiem, piemēram, pensiju uzkrājumiem, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumiem, kuros arī tiek veikti ieguldījumi finanšu tirgos, ir savas priekšrocības, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa, kas ir papildu bonuss uzkrājumu veidošanai nākotnē.

Kā klientam orientēties šajā piedāvājumā?

Ir iespēja aizpildīt Ieguldījumu profila anketu, kas pieejama internetbankā. Ar anketas palīdzību tiek noteikts ieguldītāja profils un ieteikts piemērotākais risinājums;

Savukārt, ja ir vēlme saņemt plašāku konsultāciju par ieguldījumiem, par dažādām ieguldījumu iespējām, t.sk. par sev piemērotāko risinājumu, ir iespēja pieteikties konsultācijai.

Raksts tapis sadarbībā ar banku “Swedbank”.

Svarīgākais
Uz augšu