Vienlaikus ierobežojumu mērķis ir arī pēc iespējas samazināt cilvēku kustību, tai skaitā ar šāda veida ierobežojumiem mazināt iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu.
Pret sabiedriskā transporta izmantošanu kā vienu no argumentiem, neļaujot klātienē strādāt sporta klubiem, gan iebilda deputāts Sandis Riekstiņš (JKP). Viņš uzsvēra, ka vismaz Rīgā sporta klubi ir katrā mikrorajonā, un cilvēki uz tiem pārsvarā dodas vai nu personīgo transportu vai arī kājām.
pašreiz ciešot tie sporta klubi, kuri godprātīgi visus aizliegumus ievēro, jo tajā pašā laikā esot tādi, kas logiem aizlīmējot priekšā melnas plēves, lai no ārpuses nebūtu redzams, ka tie strādā arī aizlieguma laikā.
Tāpat, pēc Riekstiņa teiktā, esot sportisti, kas brauc trenēties uz Igauniju, kur šādi aizliegumi nepastāvot. Tāpat Latvijas iedzīvotāji uz Igauniju dodoties arī matus griezt, krogā pasēdēt, iepirkties un veikt citas darbības, kas pie mums nav ļautas.
Riekstiņš pauda neizpratni, kādēļ sporta klubiem nevarētu ļaut darboties, ja tajās stingri tiek ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi un apmeklētāju uzskaite notiek elektroniski un redzama visiem tiem, kas vēlas apmeklēt attiecīgo sporta zāli. Saistībā ar to viņš minēja arī drošas tirdzniecības konceptu, kas paredzēts tirgotājiem, lai tie varētu strādāt.
Turpretim Feldmane uzsvēra, ka ar šādiem ierosinājumiem būtu jānāk katras nozares ministrijām. Piemēram, drošas tirdzniecības konceptu, ko pagājušajā nedēļā apstiprināja valdība, sagatavoja Ekonomikas ministrija, bet par iespējām strādāt sporta klubiem savus priekšlikumus varētu sniegt šīs nozares atbildīgā ministrija, kas ir Izglītības un zinātnes ministrija.