Partneru (ne)iesaiste lēmumu pieņemšanā - valdības partneru organizācijas rīko preses konferenci (4)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka sākotnēji preses konference tika sasaukta ar citu mērķi - paust valdības partneru neapmierinātību ar neieklausīšanos lēmumu pieņemšanā, taču valdības otrdienas lēmums par Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas izveidi "patīkami pārsteidzis" un tagad sociālie un sadarbības partneri cer uz konstruktīvu sadarbību.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka Covid-19 nav tikai veselības krīze, bet arī ekonomikas krīze, tāpēc, jo smagāka situācija, jo vairāk valdībai jāieklausās organizētajā pilsoniskajā sabiedrībā un lēmumu pieņemšanā ciešāk jāiesaista sociālos un sadarbības partnerus. "Ceru, ka lēmums par stratēģiskās vadības grupas izveidi palīdzēs valdības lēmumiem kļūt saprotamākiem. Mums ir daudzas idejas, kā būtu jānosaka ierobežojumi un kā palīdzēt ātrāk pārvarēt krīzi," sacīja Gavrilovs.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis sacīja, ka liela nozīme ir informācijas apritei, piemēram, datu par Covid-19 izplatību pieejamībai pašvaldībām. Patlaban, pamatojoties uz datu aizsardzības regulu, pašvaldības informāciju par saslimstības perēkļiem uzņēmumos un iestādēs nesaņem, kas traucē reaģēšanu uz šādiem infekcijas perēkļiem pašvaldībās.

"Esam gatavi strādāt un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Valdībai ir jāizmanto sadarbības partneru potenciāls un jāsadarbojas visos līmeņos," sacīja Kaminskis.

Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš pauda, ka valdība "spērusi soli pareizajā virzienā", iesaistot lēmumu pieņemšanā Latvijas Zinātņu akadēmiju un Jauno zinātnieku apvienību. "Lēmumu pieņemšana valdībā balstās viedokļos, bet zinātnieki ir tie, kas datos balstītos pētījumos izvērtē ideju un viedokļu atbilstību reālajai situācijai," sacīja Kalviņš.

Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis vērsa uzmanību uz nepieciešamību Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus vairāk investēt biznesā, lai varētu attīstīties uzņēmēji un "nauda nāktu atpakaļ ekonomikā un budžetā".

"Sadarbībai starp politiķiem un sadarbības partneriem jābūt ciešai. Ja turpināsim kā līdz šim - ar haotiskiem, nesaprotamiem un vāji komunicētiem lēmumiem, mūs sagaida grūtas dienas. Ja lēmumu pieņemšanā spēsim konsolidēties - viss izdosies," teica Rostovskis.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns akcentēja, ka valdībai un sadarbības partneriem jāprot diskutēt tā, lai nonāktu pie lēmumiem, kas ir izdevīgi vairākumam sabiedrības. Baldzēns uzsvēra, ka Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas formāts ir daudz labāks, lai valdība "sadzirdētu partnerus".

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā trešdien uz pirmo sanāksmi sasaukta Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuru otrdien izveidoja un apstiprināja valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa Ministru prezidenta vadībā apvienos kopīgā diskusijā gan politiskos spēkus, gan likumdevēju, gan sociālos partnerus, NVO pārstāvjus un arī zinātniekus.

Darbu turpinās arī līdz šim strādājušās trīs Covid-19 pārvaldībā nozīmīgas grupas. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa Valsts kancelejas direktora vadībā nodrošina institūciju savstarpējo sadarbību, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas izmaiņām.

Ekonomikas jomā uzņēmēju atbalstam darbu turpina Vadības grupa Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai finanšu ministra vadībā. Savukārt nesen izveidotais Vakcinācijas projekta birojs rūpējas par kopējo mērķi - nodrošināt plašu un efektīvu Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas procesu, tiecoties uz kolektīvu Covid-19 imunitāti.

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika apstiprināta stratēģija Covid-19 izplatības samazināšanai un sabiedrības veselības saglabāšanai. Stratēģija apvieno līdz šim gūtās mācības, aizsāktos darbus un apvieno resursus, lai ne tikai pārvarētu šo krīzi, bet, lai mēs visi pēc tās būtu stiprāki.

Covid-19 izplatības pārvaldības stratēģija ir izstrādāta cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, zinātniekiem, veselības, ekonomikas finanšu un citu jomu ekspertiem, kā arī pašvaldību pārstāvjiem. Stratēģijas mērķis ir strauji samazināt pieaugošo saslimstību Latvijā. Stratēģijas centrā ir cilvēka drošība. Svarīgi, ka paredzēts turpmāk uzturēt pieejamu veselības aprūpi, kvalitatīvu izglītību, pietiekamus ienākumus, sociālo drošību un citus nozīmīgus pakalpojumus.

Covid-19 ilgtermiņa pārvaldības stratēģijā noteikti trīs rezultatīvie rādītāji. Veselības jomā ir mērķis samazināt 14 dienu kopējo jauno Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju līdz 20, ekonomikas jomā plānots nodrošināt 2021.gada iekšzemes kopprodukta izaugsmi vismaz 3,6% apmērā, bet sociālās drošības jomā paredzēts nepieļaut bezdarba līmeņa pieaugumu virs 10%.