Krieviju pārņēmuši pēdējos gados lielākie iedzīvotāju protesti, veicinot cerības, ka tautas spiediens tikai pieņemsies spēkā, pakāpeniski graujot autoritāro režīmu līdzīgi, kā tas jau šobrīd notiek Krievijas kaimiņvalstī Baltkrievijā. Tomēr nevajadzētu pieļaut, ka līdzības starp abām valstīm, tostarp vēsture, valoda, reliģija un represijas, aizēno būtiskās atšķirības starp situāciju Krievijā un Baltkrievijā. 

Protesti Baltkrievijā sākās 2020.gada augustā, pēc tam kad Aleksandrs Lukašenko - pie varas ilgāk esošais valsts galva Eiropā - kārtējo reizi viltoja vēlēšanu rezultātus, tādējādi “pārliecinoši sakaujot” opozīcijas kandidāti Svetlanu Tihanovsku. Savukārt Krievijā jaunu protestu vilni aizsāka opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija aizturēšana pēc viņa atgriešanās no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc, teju nešaubīgi, Kremļa uzdevumā īstenotas saindēšanas. Protesti vēl pieņēmās spēkā pēc tam, kad Navaļnijam steidzami tika piemērots divu gadu un astoņu mēnešu cietumsods. 

Tomēr šeit līdzības starp abām valstīm arī beidzas. Iesākumam, Navaļnijs Krievijā varētu nemaz nebūt tik populārs, kā novērotājiem no ārpuses šķiet. Rietumu mediji par Navaļnija atgriešanos Krievijā ziņoja ar entuziasmu, kas pavadīja Nobela prēmijas laureāta Aleksandra Solžeņicina atgriešanos dzimtenē pirms 27 gadiem. Tikmēr Krievijā Navaļnija reitings ir vien 5% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas izpētes organizācijas “Levadas centrs” aptaujas rezultāti.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X