Valsts atbalstam pieteikušies 55% viesmīlības nozares uzņēmumu

Tajā secināts, ka galvenie šķēršļi pabalstu pieteikšanai un saņemšanai ir bijuši valsts izvirzītie kritēriji, neskaidrie noteikumi un birokrātija.

"Uzņēmēju aptauja parāda, ka lēmumpieņēmējiem ir steidzami jāpārskata pašreizējie valsts atbalsta kritēriji un jāpielāgo tos nozares specifikai, piemēram, iekļaujot 2019. un 2020.gadā dibinātus uzņēmumus. Nepieciešams arī būtiski uzlabot komunikāciju starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un uzņēmējiem, paātrināt pieteikumu izskatīšanu un pielietot individuālo pieeju katra konkrēta uzņēmuma situācijas izvērtēšanai," pauda Vidzemes augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.

Pēc aptaujas datiem,

dīkstāves pabalsts un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir populārākie atbalsta mehānismi, kurus izmantojuši aptaujātie uzņēmumi, proti, tos izmantojuši attiecīgi 62% un 55%.

Vienlaikus 39% pieteikušies un saņēmuši apgrozāmo līdzekļu grantu, bet 61% nav pieteikušies vai ir pieteikušies, bet nav saņēmuši grantu, kā galvenās problēmas minot, piemēram, neskaidros noteikumus, atbildes gaidīšanas laiku, birokrātiju, neatbilstošus kritērijus un VID darbinieku neprofesionālismu.

"Lēmumpieņēmējiem ir jāsaprot, ka dīkstāves pabalsts pēc savas būtības ir atbalsts darba ņēmējam, ne uzņēmējam. Tas mazina slogu uz valsts sociālo budžetu, bet pēc būtības neko nepalīdz uzņēmumam. Tāpēc valstis izmanto grantu programmas un "helikoptera naudu", kuras izmērs nav piesaistīts pēdējā gada nodokļu nomaksai, bet gan uzņēmuma un nozares kopējam pienesumam valsts ekonomikā ilgākā laika posmā," pauda LRB prezidents Jānis Jenzis, piebilstot, ka, piemēram, Latvijas viesmīlības nozare tikai 2019.gadā Latvijas valstij nodokļos samaksāja 147 miljonus eiro.

Jenzis arī apgalvoja, ka pašlaik vairums Eiropas valstis pielietot komplekso pieeju nodokļu slogiem, piemēram, Vācija ir paziņojusi, ka pievienotās vērtības nodoklis ēdināšanai līdz 2022.gada būs 7%.

Tajā pašā laikā, neraugoties uz Covid-19 ierobežojumiem, apgrozījuma kritumu un lielo neskaidrību par nākotni, 72% no respondentiem ir gatavi turpināt strādāt nozarē, 5% atbildējuši darbu neturpinās, bet 23% ir pārdomās.

"Kopš novembra, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija, ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vērtēsim, cik efektīvi un pieejami tie ir, taču, mūsuprāt, labākais risinājums būtu definēt pasākumus jeb "drošības protokolu", lai nozare pakāpeniski un cik drīz iespējams, atsāktu strādāt," pauda LVRA prezidents Jānis Naglis.

Viņš atzīmēja, ka no aptaujas datiem redzams, ka tikpat svarīgi kā izstrādāt atbalsta pasākumus, ir turpināt sadarbību ar valdību un VID, lai mazinātu birokrātiju un veicinātu savstarpēju uzticību starp uzņēmējiem un VID, kā arī veicināt VID speciālistu izpratni par nozares specifiku un iespēju pieņemt lēmumu pēc būtības, ne tikai "likuma burta".

Šā gada janvārī veiktās aptaujas "Valsts atbalsta mehānismu izmantošana ēdināšanas uzņēmumos" mērķis bija noskaidrot, cik lielā apmēra ēdināšanas uzņēmēji izmanto valsts atbalsta mehānismu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Kopā aptaujā piedalījās 170 uzņēmumu, no tiek 38% - restorāni, 34% - kafejnīcas, 13% - izbraukumu banketu nodrošinātāji, 8% - ātrās ēdināšanas uzņēmumi, bet 7% - citi. Gandrīz puse - 47% no aptaujātajiem uzņēmumiem darbojas Rīgā, bet 34% citās Latvijas pilsētās, 11% uzņēmējdarbību vienlaikus veic gan Rīgā un citās pilsētās, bet 8% ārpus pilsētu robežām lauku teritorijā.