Cik lielu korupcijas risku Latvijā rada kriptovalūtas? (5)

Viens no korupcijas "perēkļiem" visbiežāk ir skaidrā nauda. Tāpēc nereti ir dzirdēti stāsti, kā cilvēki savu automašīnu bagāžniekos pārvadā lielas naudas summas. Taču kā ir ar digitālo vidi?

Straume sarunā uzsver, ka jāsaprot - kriptovalūtas ir sarežģīta tehnoloģija, un šajā kontekstā jārunā ne tikai par korupciju, bet arī par citiem finanšu noziegumu veidiem, piemēram, krāpšanu, mahinācijām, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tomēr finanšu sektora uzraugs, Finanšu izlūkošanas dienests un citi likuma subjekti, piemēram, bankas, saprot to, ka ir jāziņo par šādiem pārkāpumiem.

"KNAB praksē pagaidām nav tādas lietas, kurās kāds gribētu ietekmēt lielu kapitālsabiedrību, vai, piemēram, politisku lēmumu pieņemšanu ar digitāliem finanšu rīkiem. Tomēr birojs seko līdzi situācijai, jo saprot, ka tas var notikt," saka Straume.

Kriptovalūtas nav taustāma vērtība. Ir valstis, kur par kriptovalūtu var iegādāties preces un pat nekustamos īpašumus, taču Latvijā tas nav iespējams.

"Kriptovalūtas Latvijā pagaidām nerada milzīgus riskus, jo tā ir tāda netverama lieta. To, ja vēlas izmantot, nepieciešams pārvērst reālā valūtā.

Jebkuru transakciju var izsekot, galvenais ir, lai likuma subjekti, piemēram, bankas, ziņotu par  aizdomīgiem darījumiem," saka Straume. 

Jāņem vērā, ka katrā valstī finanšu iestādes var ziņot par iespējamiem riskiem saviem izlūkošanas dienestiem, kas, savukārt, apmainās ar informāciju ar citu valstu institūcijām, tādā veidā palīdzot izmeklēt jebkādu noziedzīgu nodarījumu, kuros iesaistīta kriptovalūta. Nav tā, ka ir pilnīgi neredzams un nekontrolējams, kas notiek šajā kriptovalūtu biznesā, uzsver Straume.

Pilnu interviju ar Jēkabu Straumi lasiet un skatieties TVNET tiesšaistes žurnālā Klik!