Straume: Valsts finansējuma palielināšana partijām bija pareizs solis

"Mainījies ir tas, ka KNAB attiecīgajiem speciālistiem ir jāvērtē - kādiem mērķiem tiek izmantoti partijām piešķirtie valsts līdzekļi, jo tā ir sabiedrības nodokļu nauda," skaidroja Straume.

Straume atzīmēja, ka KNAB izmeklēšanu apjoms ir samazinājies attiecībā uz ziedotājiem. Bijuši gadījumi, kad uzņēmēji vēlas ziedot kādai konkrētai partijai, taču viņi nevēlas, lai KNAB mājaslapā viņu vārds būtu lasāms pie ziedotājiem. Sākas shēmas, nauda tiek iedota partiju pārstāvjiem, lai viņi paši iemaksātu šīs summas. Pēc likuma tā darīt nedrīkst.

"Mēs jau gan saprotam, ka situācija ir tāda, ka ne vienmēr uzņēmēji vēlas sevi asociēt ar konkrētu partiju. Varbūt būtu jāpamaina šī situācija, lai nebūtu jākaunas par to, ka ir kāda saistība ar partiju," norādīja Straume. 

Straume uzsver, ka te darbs vairāk saistīts ar pārbaudēm, lai redzētu, vai partijas izmanto finanšu līdzekļus, kas saņemti no valsts līdzekļiem. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas ilgs līdz pašvaldību vēlēšanām jūnijā, liels darbs tiks vērsts uz to, lai KNAB konstatētu iespējamos pārkāpumus kampaņās, kurām ir strikti noteikumi.

Ja kampaņa ir bezmaksas, respektīvi, ja kāds aģitē sociālajos tīklos par kādu konkrētu partiju un viņam par to nav samaksāts, tad tas nav pārkāpums.

"Ir jāveido sabiedrības izpratne, jo nereti saņemam ziņojumus par to, ka ir pārkāpumi kampaņu laikā. Tomēr atklājas, ka par tādiem ierakstiem nav maksāts, tāpēc kļūst skaidrs, ka sabiedrības locekļi to līdz galam nesaprot," saka KNAB vadītājs.

Apmaksāto kampaņu gadījumā spēkā ir stingri noteikumi. Partijām ir noteikti griesti, cik daudz līdzekļu drīkst iztērēt kampaņās. Ir noteikumi attiecībā uz trešajām personām, kuras, lai arī varbūt nav konkrētās partijas biedri, bet par saviem līdzekļiem reklamē konkrēto partiju. To drīkst darīt privātpersonas, bet ne juridiskas personas.

Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts saņem nozīmīgus līdzekļus no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonda, un par šīs naudas izmantošanu jau ir izskanējušas dažādas idejas, kam to izmantot. Tomēr pastāv jautājums, vai šī fonda naudu var izmantot arī priekšvēlēšanu kampaņā.

Straume skaidro, ka vispirms ir jāsaprot, kur korupcijas riski ir vislielākie. Viņš norāda, ka tie ir gadījumos, kad saskaras privātā un publiskā sektora intereses,  kurās tiek izmantoti finanšu līdzekļi. Tie ir publiskie iepirkumi, pakalpojumi un tamlīdzīgi.

"Šādām norisēm ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi, un to dara ne tikai KNAB, bet arī citas iestādes. Ir ļoti rūpīgi jāvērtē lietderīgums, vai netiek radīti korupcijas riski un netiek grauta konkurence starp tirgus dalībniekiem," pauž Straume. 

Kā ziņots iepriekš likuma grozījumi par partiju finansēšanu paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu 5,5 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās. Derīgās zīmes par katru balsi 13. Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi plānotais valsts budžeta finansējums ir 4 515 775 eiro.

Vēl plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmērā. Vadoties no 13. Saeimas vēlēšanām, 10 partijas pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir, katrai partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.

Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka finansējuma piešķiršanas periods tiek piesaistīts Saeimas pilnvaru laikam. Regulējuma mērķis ir vērsts uz lielāko partiju finansiālo atbalstu un stabilu politisko partiju sistēmas nostiprināšanu.

"Ja valsts dāsnāk dotē politiskās partijas, vienlaikus tiek limitēts pieļauto dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas apmērs (neierobežo apjoma ziņā mazās biedru un iestāšanās naudas un sīkos ziedojumus, pat ja to ir daudz)," norādīja Tieslietu ministrija.

Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā minētā summa vienai politiskajai partijai nedrīkst pārsniegt 14 minimālo mēnešalgu apmēru, attiecinot to arī uz iestāšanās naudu un biedru naudu. Ja politiskā partija nesaņem valsts budžeta finansējumu, tad ziedojumu apmērs netiek samazināts.

Līdz ar to viens cilvēks nevarēs partijai ziedot vairāk par 6000 eiro līdzšinējo aptuveni 20 000 eiro vietā.

Pilnu interviju ar Jēkabu Straumi lasiet un skatieties portāla TVNET tiešsaistes žurnālā Klik!