Ministru kabinets šodien nolēma atcelt komandantstundas turpināšanu. Kāpēc šāds lēmums tika pieņemts, un kādas izmaiņas gaidāmas?
Kāpēc tika pieņemts lēmums atcelt mājsēdi? Preses konference pēc valdības sēdes (18)
- Preses konferencē piedalījās:
- Ministru prezidents Krišjānis Kariņš;
- Finanšu ministrs Jānis Vitenbergs;
- Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs;
- Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško;
- Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Par izmaiņām prioritāri vakcinējamo personu sarakstā lems nākamnedēļ
Par izmaiņām prioritāri vakcinējamo personu sarakstā lems nākamnedēļ, ceturtdien pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ceturtdien Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais ziņojums par prioritāri vakcinējamām personu grupām, tomēr minētais ziņojums tiks skatīts atkārtoti nākamnedēļ, 16.februārī.
Kariņš skaidroja, ka jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz nākamo nedēļu, jo šodien ieilga diskusijas par šo tematu.
Pēc premjera teiktā, dažādām ministrijām vēl ir "dažādi uzskati par vienu otru jautājumu", tāpēc ministrijas līdz nākamai nedēļai pārspriedīs atsevišķus jautājumus un iesniegs izdiskutētu piedāvājumu.
Valdība jau otrdien skatīja minēto ziņojumu, kurā Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbiniekiem ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai arī pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.
Otrajā grupā ietilptu 19 598 ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, kā arī amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Trešā grupa sastāvēs kopskaitā no 187 700 senioriem, kas ir 70 vai vairāk gadus veci. Šajā grupā ietilps arī 166 000 personu ar hroniskām slimībām, piemēram, ļaundabīgiem audzējiem, hroniskām nieru slimībām, Dauna sindromu vai demenci, sirds asinsvadu sistēmas slimībām, smadzeņu asinsvadu slimībām vai aptaukošanos.
Tāpat šajā grupā ietilpst personas ar sirpjšūnu anēmiju, cukura diabētu, bronhiālo astmu, cistisko fibrozi, smagu arteriālo hipertensiju, aknu slimībām, plaušu fibrozi, talasēmiju, kā arī personas ar imūndeficītu stāvokli - HIV infekcijas, medikamentozās imūndepresijas vai onkoloģiskas slimību dēļ.
Trešajā prioritāri vakcinējamā grupā ietilps arī personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kuriem ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, kā arī personas, kuras mājās aprūpē smagi slimas personas.
Tikmēr nākamajā vakcinējamo grupā, kas vakcīnas saņems šā gada otrajā ceturksnī, iekļausies 50 904 pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu darbinieki, 17 929 operatīvo dienestu darbinieki, 8500 policisti, 2500 robežsardzes darbinieki, 1043 Valsts ieņēmumu dienesta operatīvie darbinieki un 3000 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki.
Tāpat šajā grupā ietilps 2223 ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki un 324 Valsts probācijas dienestā strādājošie, kā arī 139 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, 11 721 Nacionālie bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvis, kā arī 619 kritiski svarīgie energoapgādes komersanti.
Pēc viņiem tiktu vakcinēti speciālajās iestādēs, tostarp patversmēs un ieslodzījuma vietās esošie, kuri ietilpst sestajā prioritāri vakcinējamā grupā. Vēlāk - trešajā ceturksnī - vakcīnas saņemtu 27 325 nozaru prioritāro iestāžu darbinieki, kā arī 1229 reliģisko organizāciju garīgais un kalpojošais personāls.
Šajā laika posmā vakcīna pienāktos arī uzņēmumu darbiniekiem, kas sastopas ar lielu skaitu cilvēku, kā arī uzņēmumu darbiniekiem lielos kolektīvos, kam jāstrādā kopā, un ekonomikai svarīgāko uzņēmumu darbiniekiem.
Savukārt šā gada trešajā un pēdējā ceturksnī poti varētu saņemt visi pārējie sabiedrības locekļi, kas to nav saņēmuši iepriekš.
VM norāda, ka šis prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu saraksts ir provizorisks un var tikt mainīts atkarībā no izmaiņām vakcīnu piegādēs, konkrēto prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu atsaucības vakcinēties un atkarībā no jaunākās informācijas par vakcīnu īpašībām un iedarbību.
Līdz ar to valdība atbilstoši situācijai var lemt par konkrētu personu vai sabiedrības grupu prioritāru vakcināciju, vadoties gan pēc specifiskām epidemioloģiskām indikācijām, gan pēc konkrētās sabiedrības grupas vakcinēšanas nozīmīguma tautsaimniecībai vai sabiedrībai.
Vienlaikus ar nepieciešamību vakcinēt prioritārās sabiedrības grupas norādītajā secībā ir nepieciešams nodrošināt maksimāli efektīvu vakcinācijas procesu un ātrumu, un lai tiktu izmantoti visi vakcinācijas resursi, kas konkrētajā brīdī ir pieejami.
Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā būs pieejami 150 miljoni eiro
Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā šogad būs pieejami 150 miljoni eiro, ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Viņš klāstīja, ka šāda programma tika realizēta jau pērn, un tai bija labs rezultāts un liela atsaucība no pašvaldību puses. Pērn programmā bija pieejami 100 miljoni eiro, un sākti vairāk nekā 300 ceļu sakārtošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un citu projektu.
"Šajā Covid-19 krīzes laikā ir svarīgi, ka mēs stimulējam un atbalstām uzņēmējdarbību, spējam radīt jaunas darba vietas. Tieši šī iemesla dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu aizdevumu programmu, kuru šodien apstiprināja valdībā," komentēja ministrs.
Svarīgākais kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība, proti, cik ātri pašvaldība ir gatava sākt projekta realizēšanu un iepludināt līdzekļus ekonomikā. Pēc Pleša paustā, projektu īstenošana atsauksies arī uz bezdarba mazināšanu un darba roku piesaistīšanu.
"Šis, no vienas puses, ir atbalsts krīzes pārvarēšanā, lai veiksmīgāk krīzi varam kopā pārvarēt, bet, no otras puses, šie visi ieguldījumi, kurus pašvaldības veiks, ir ieguldījumi daudz ilgākā termiņā, kuri nesīs attīstību vēl daudzus gadus uz priekšu," pārliecināts ministrs.
Aizdevumu saņēmušie projekti būs jāpabeidz līdz 2022.gada beigām. Pirmos projektu pieteikumus ministrija gaida līdz 1.martam, un šādu projektu iesniegšana paredzēta līdz katra mēneša pirmajam datumam.
Jau ziņots, ka pašvaldības turpmāk varēs aizņemties arī satiksmes infrastruktūras, īres dzīvokļu izveides un meliorācijas infrastruktūras atjaunošanas investīciju projektiem.
To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi "Jaunu valsts aizdevumu pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai izvērtēšanas un izsniegšanas kritēriji un kārtība".
Kā norāda VARAM, minētie noteikumi paplašinās pašvaldību iespējas aizņemties līdzekļus investīciju projektiem, tādējādi veicinot ekonomikas atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
Papildus jau līdzšinējiem investīciju projektiem VARAM iekļāvusi noteikumos jaunus ieguldījumu mērķus. Piemēram, pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei.
Pašvaldības varēs aizņemties līdzekļus to īpašumā esošo ēku vai tās daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, meliorācijas sistēmas un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai.
Tāpat pašvaldības varēs ieguldīt līdzekļus būvprojektu izstrādei projektiem, kuru īstenošana ir plānota no Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī pašvaldību investīciju projektu pabeigšanai, kur būvdarbi tika veikti 2020.gadā.
Tā kā ir precizēti esošie un noteikti jauni ieguldījumu mērķi, tad noteikumos ietvertas arī jaunas prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju par investīciju projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomisko un ilgtspējas pamatojumu.