Vīrs, kurš nokrita no kosmosa: Vladimira Komarova traģiskais gals (30)

Vladimirs Komarovs bija īpašs padomju kosmonauts, tomēr lielākā daļa viņu atceras viņa nāves dēļ – kā vīru, kurš nokrita no kosmosa.  

Lai arī viņš bija labi trenēts misijai, tomēr tā, iespējams, bija sasteigta. Vēlāk baumoja, ka kosmosa kuģim pirms pacelšanās bija simtiem strukturālu problēmu, tomēr padomju varasvīri ignorēja inženieru iebildumus un brīdinājumus. 

Lai arī ir pilnīgi skaidrs, ka Komarova kosmosa kuģim bija problēmas, lielākā daļa notikumu, kas noveda līdz viņa nāvei, ir noslēpumaini. Tomēr, lūk, kas ir zināms: Komarovs savā kosmosa kuģī vairākas reizes aplidoja apkārt Zemei. Pēc tam centās ieiet Zemes atmosfērā, bet beigu beigās nokrita uz zemes, mirstot šaušalīgā eksplozijā. 

Vladimira Komarova kosmonauta karjera 

Komarovs dzimis 1927. gada 16. martā Maskavā. Jau puikas gados viņš aizrāvās ar aviāciju un lidmašīnām. 15 gadu vecumā Komarovs pievienojās padomju gaisa spēkiem un 1949. gadā jau bija kļuvis par pilotu. Viņš iepazinās un apprecējās ar Valentīnu Kiseļovu. 

Reiz viņš izteicās: “Katrs, kurš reiz ir lidojis, katrs, kurš reiz ir vadījis lidmašīnu, nekad negribēs šķirties no lidaparāta un debesīm.” 

Komarovs turpināja kāpt pa karjeras kāpnēm. 1959. gadā viņš pabeidza Gaisa spēku akadēmiju un lūkoja kļūt par kosmonautu. Beigu beigās viņš kļuva par vienu no 18 kandidātiem kosmonauta misijai. 

Līdz tam brīdim Otrais pasaules karš jau bija krietni aiz muguras un bija skaidrs, ka kosmosam ir jākļūst par nākamo kaujas lauku. Komarovs uzskatīja, ka arī debesīs vairs nav robežu.  

1964. gadā Komarovs jau bija pierādījis sevi, veiksmīgi vadot pirmo kosmosa kuģi, kas izplatījumā pacēla vairāk nekā vienu cilvēku. Lai arī viņš nebija pirmais cilvēks kosmosā, jo to jau bija paspējis izdarīt Jurijs Gagarins, nav šaubu, ka viņš bija ārkārtīgi talantīgs un prasmīgs kosmonauts. 

Tuvojoties Oktobra revolūcijas 50. jubilejai, Padomju Savienība 1967. gadā plānoja sarīkot kaut ko ļoti īpašu. Komarovs šķita ideālais cilvēks, kas to varētu paveikt. 

Vīrs, kurš nokrita no kosmosa 

Misijas premisa bija visai ambicioza: Zemes zemajā orbītā bija plānots izvietot divas kosmosa kapsulas – vienu otrai blakus. Savukārt starp šīm kapsulām atklātā kosmosā izietu Komarovs. Tomēr šajā brīdī stāsts kļūst neskaidrs. Kā vēstīts grāmatā “Starman”, Komarova kosmosa kuģim bija 203 strukturālas problēmas, kas bija skaidri redzamas pirms lidojuma.  

Gagarins, kurš bija rezerves pilots, paziņoja, ka misija ir jāatliek. Viņš pat uzrakstīja 10 lappušu garu ziņojumu un iedeva to savam draugam drošības dienestā, tomēr tas tika ignorēts. Tiesa, ziņojuma eksistence nav pierādīta un nav minēta oficiālajos dokumentos. Ir gan skaidrs, ka misijas atlikšana nebija nevienas padomju amatpersonas prātā. 

“Padomju inženieri sastapās ar spēcīgu politisko spiedienu,” grāmatā “In The Shadow of the Moon” rakstīja tās autors Frensiss Frenčs. 

Savukārt grāmatā “Starman” rakstīts, ka Komarovs pirms misijas bija pilnīgi pārliecināts, ka mirs, tomēr, lai pasargātu savu draugu un rezerves pilotu Gagarinu, neatteicās no uzdevuma. Tiesa, daži uzskata, ka Gagarins  rezerves pilots bija tikai teorētiski. Viņš jau bija sasniedzis savas karjeras augstāko punktu, kļuvis par pirmo cilvēku kosmosā un tika uzskatīts par sava veida nacionālo dārgumu. Tieši tāpēc diez vai Komarova atteikuma gadījumā Gagarins tiktu sūtīts tik riskantā misijā. 

1967. gada 23. aprīlī Komarovs devās liktenīgajā kosmosa ceļojumā. 24 stundu laikā viņš 16 reizes aplidoja apkārt Zemei, tomēr galveno misijas mērķi izpildīt nespēja. Tas bija tāpēc, ka viens no saules paneļiem, kas apgādāja kuģi ar enerģiju, nedarbojās. Tāpēc otrā moduļa pacelšanās no Zemes tika atcelta, bet Komarovam tika pavēlēts atgriezties uz Zemes. 

Par spīti Komarova prasmēm, viņam bija grūti vadīt kosmosa kuģi, kā arī radās problēmas ar raķešu bremzēm. Viņam vajadzēja vēl divas reizes aplidot apkārt zemeslodei, lai varētu ieiet tās atmosfērā. Kad viņš bija septiņu kilometru attālumā no zemes, neatvērās kosmosa kuģa izpletnis. 1967. gada 24. aprīlī viņš ietriecās zemē un gāja bojā šaušalīgā sprādzienā, kļūstot par pirmo zināmo cilvēku, kurš miris kosmosa misijas laikā.  

Komarova pēdējie brīži 

Kā rakstīts grāmatā “Starman”, īsi pirms nāves Komarovs esot nolādējis kuģi, sakot: “Šis velna kuģis! Nekas, kam es piekaros, nestrādā kā nākas.” Ja var ticēt grāmatai, tad viņš arī nolādēja varasvīrus, kuri vispār viņam likuši lidot ar šo kuģi. 

Tiesa, daudzi eksperti ir skeptiski par augstākminēto, to skaitā arī kosmosa vēsturnieks Roberts Pērlmens. 

“Es vienkārši to neuzskatu par ticamu. Mums ir lidojuma atšifrējums, kurā nekas tāds nav redzams. Komarovs bija pieredzējis kosmonauts. Viņš bija trenēts saglabāt mieru ārkārtas situācijās. Doma, ka viņš būtu zaudējis savaldīšanos, ir necienīga,” teica Pērlmens. 

Balstoties uz atšifrējumu, kas pieejams arhīvā, viņa pēdējie vārdi bija: “Es jūtos brīnišķīgi, viss ir kārtībā.” Pēc brīža viņš piebilda: “Paldies, ka to visu pārraidījāt.” 

Pēc tam sakari ar Komarovu pārtrūka. 

Komarova mantojums 

Lai arī nav zināms, cik dusmīgs vai izmisis Komarovs bija pirms savas nāves, ir zināms, ka Gagarins bija ārkārtīgi nikns. Viņu bija šokējusi drauga nāve, kā arī pār viņa galvu gāzās Komarova tuvinieku pārmetumi. Gagarins juta, ka no tik traģiska iznākuma varēja izvairīties. Pie visa vainīga bija lielā steiga. 

Arī pats Komarovs zināja, ka pastāv liela iespēja, ka viņš neatgriezīsies mājās dzīvs. Lidojumi kosmosā vēl bija bērna autiņos, kā arī kosmosa kuģis bija nepilnīgs, bet misija – sasteigta. Par spīti tam Komarovs kāpa kuģī un devās kosmosā. Jau savas dzīves laikā viņš tika uzskatīts par nacionālo varoni, un to tikai apstiprināja viņa nāve. Viņš tika apglabāts pie Kremļa sienas. 

Nav šaubu, ka Komarovs piedzīvoja baisu nāvi kā “vīrs, kurš nokrita no kosmosa”. Tomēr joprojām – kā tas ierasts Padomju Savienībā – viņa nāves apstākļi ir visai neskaidri. Tiesa, ir fakti, kas nav noliedzami: Komarovs bija talantīgs pilots, lidoja kosmosā ar nepilnīgu kosmosa kuģi un samaksāja par to pilnu cenu.