Valstij ir jārīkojas pietiekami ātri, lai pasargātu nacionālo biznesu (10)

Jautāts, vai pirms pandēmijas sākuma bija prognozēta kāda krīze, kuras dēļ būtu nepieciešams mainīt darbības veidu, Grūtups pauž, ka uzņēmēji visu laiku ir pieraduši darboties kā krīzes menedžeri.

“Tāpēc mēs vienmēr “gatavojamies karam, bet ceram uz mieru”. Kaut ko tādu, protams, mēs negaidījām.

Kopumā, ja tu darbojies biznesā, tad katru dienu ir jautājumi un problēmas, kas jārisina; nereti ir grūti, bet šajā ziņā mēs bijām gatavi. Zināmas iestrādes mums jau bija, jo šī nav pirmā krīze, ko esam pieredzējuši,” norāda Grūtups.

Pavasarī uzņēmumi saskārās ar pandēmijas pirmo vilni, pēc kura vasarā sekoja atslābums. Tomēr otrais Covid-19 vilnis, kas sākās rudenī, izrādījās sarežģītāks nekā pērn pavasarī. Grūtups saka, ka, runājot par ražošanu, pirmais vilnis tika izjusts daudz izteiktāk, jo nācās daudz pārkārtot ražošanas un loģistikas procesus.

“Otrajā vilnī ar ražošanu mums jau bija vieglāk. Vissmagāk cieta sabiedriskās ēdināšanas nozare - jo pirmajā vilnī mums vēl nebija jāslēdz kafejnīcas un bistro, bet otrajā vilnī tas bija jādara. Līdz ar to otrajā vilnī cietām smagāk, jo apgrozījuma kritums bija 60-80%. Taču, ja mēs runājam par pārtikas tirdzniecību, šī nozare krīzē tika skarta vismazāk, jo pārtiku cilvēki turpina pirkt un veikaliem ļāva strādāt," saka Grūtups.

Pandēmijas laikā uzņēmumiem nākas pielāgoties un mainīt savu darbības veidu, lai izdzīvotu. Arī “Rāmkalni” nav izņēmums, jo pandēmijas laikā tapis savs interneta veikals.

“Jā, pirmajā vilnī mēs sukāžu ražotnei izveidojām interneta veikalu, un tas ļoti labi strādā. E-veikals palīdzēja mums Ziemassvētkos un palīdz arī tagad. Kas attiecas uz sabiedrisko ēdināšanu, kur bija vislielākās problēmas, mēs pārlikām akcentus un otrajā vilnī sākām ražot pārtiku līdzņemšanai veikalos, piemēram, dažādus pusfabrikātus, suši un lietas, ko mājās var uzsildīt un uzcept. Šādi mēs varam noslogot savu virtuvi arī pašlaik, otrajā vilnī,” saka Grūtups.

Jautāts, vai darbības pārcelšana uz interneta vidi bija vienkārša, vai arī radās kādas problēmas, “Rāmkalnu” īpašnieks atbild, ka īpašu problēmu nebija: darbības sākšanai internetā uzņēmumam galvenais bija izveidot ērtu interneta veikalu, kas izdevās, izmantojot "Mozello" platformu.

“Pēc tam tas ir jāreklamē sociālajos tīklos un mājaslapā, lai cilvēki mūs atrod. Protams, ir arī piegādes iespēja - izmantojam “Omniva” integrāciju mūsu interneta platformā. Cilvēki pasūta, ko vēlas no sukāžu sortimenta, un mēs piegādājam. Vēl ir maksājumu apstrāde, un te nekā sarežģīta nav.” Kā latvieši saka, tas ir darāms darbs,” atzīmē Grūtups.

Tomēr uzņēmējs atzīst - bizness ir tāds, ka lielākā klientu bāze preces pērk klātienē, it īpaši to var attiecināt uz sabiedrisko ēdināšanu.

“Par laimi, kā jau es teicu, pārtikas tirdzniecības joma šo krīzi neizjuta tik krasi."

Runājot par skatu nākotnē, jāatceras, ka katrā krīzē ir arī kāda mācība, ko izmantot nākotnē. Arī šī krīze nav izņēmums.

“Ja skatos uz sevi kā uzņēmuma vadītāju – tas man ir labs treniņš, un es varu mācīties uz katru situāciju reaģēt adekvāti un censties lieki nepārdzīvot tur, kur nav vajadzīgs. Tas ir labs psiholoģiskais treniņš. Jo tu mierīgāk un bez saasinājumiem skaties uz lietām, jo vieglāk ir izdomāt, kā tās risināt, un ir mazāki zaudējumi,” saka Grūtups.

Uzņēmējs saka, ka, skatoties uz biznesu kopumā, kā jau jebkura krīze, tā prasa darbus padarīt efektīvāk un rezultāta sasniegšanai atrast īsāku ceļu.

“Vienkārši sakot – jāmeklē iespējas, gan kā nopelnīt, gan kā ieekonomēt naudu, jo ar valsts atbalstu neviens uzņēmums nevar nosegt pilnībā visas izmaksas. Ir līzīngi, ir kredīti, ir komunālie maksājumi, ir preču noliktavas, par ko jānorēķinās, un neviena subsīdija šo plūsmu pilnībā nenosedz. Ja ir kritums apgrozījumā, tad ir jādomā, kā to visu salikt kopā un optimizēt,” norāda “Rāmkalni” īpašnieks.

Viņš skaidro, ka šajā ziņā, ja runā par mazo biznesu, valstij ir jārīkojas pietiekami ātri, jo cieš pārsvarā nacionālais bizness. No tā, ka uzņēmumu darbiniekiem daļēji tiek segtas algas, netiek nosegti pārējie izdevumi.

“Domāju, ka tas ir visas valsts izaicinājums, jo pretējā gadījumā tādu skumju ierakstu sociālajos tīklos, ka kārtējam uzņēmējam jāslēdz savs bizness, kļūs arvien vairāk.

Ir svarīgi saprast, ka par valsts sistēmu kopumā maksā uzņēmumi, tāpēc bizness ir jāsargā,” saka Grūtups.

Viņš skaidro, ka vietējais bizness ir emocionāli daudz saistītāks ar Latviju, un vietējie uzņēmumi iesaistās un atbalsta vietējos projektus, piemēram, atjaunojot parka estrādes, vecās muižas, baznīcu jumtus utt., palīdz vietējiem sportistiem, deju kolektīviem, ugunsdzēsējiem.

“Starptautiskās kompānijas to dara, un tas ir atzīstami, taču šeit nav tādas emocionālās saiknes un motivācijas. Šajā ziņā ir pēc iespējas ātrāk jārod risinājumi, lai visi var strādāt, citādi būs skumji,” pauž uzņēmējs.

Jautāts, vai valsts atbalsts ir nepietiekams, Grūtups saka, ka ir labi, ka tas vispār ir.

“Var jau saprast, ka arī valdībā cilvēki ir noguruši, un tas nav viegli, bet jāsaprot, ka ilgi tā dzīvot, kā dzīvojam tagad, nevarēs. Cilvēkiem beigsies nauda. Viens aspekts ir tas, ka cilvēkam ir līdzekļi, no kā iztikt. Cits aspekts – vai nebankrotē kompānijas. Var jau teikt, ka “nāks vietā citi”, bet mums ir svarīgi, lai darbojas vietējais bizness, jo viņi tomēr ir saistīti ar šo zemi, un ar savu darbību viņi palīdz Latvijai un tās iedzīvotājiem,” tā Grūtups.

Citiem uzņēmējiem šajā laikā “Rāmkalnu” īpašnieks iesaka saglabāt mieru un vēsu prātu – tas būtu galvenais ieteikums.

“Jebkuram uzņēmējam ir svarīgi, lai labi strādā intelekts, jo katru dienu jārisina dažādi uzdevumi. Ir daudz jautājumu un problēmu, un, lai galva labi strādātu, vajag normālu noskaņojumu, un, neraugoties uz visu nepatīkamo situāciju, saglabāt arī optimismu, lai varētu cīnīties uz priekšu,” noslēdz Grūtups.

Projekts "Uzņēmējdarbības māksla" top sadarbībā ar "Mozello.lv"