Sešu gadu laikā lidostas "Rīga" infrastruktūrā ieguldīti 12,9 miljoni eiro ES fondu līdzfinansējuma

2020.gada būvniecības sezonā tika veikta virkne būvdarbu - skrejceļa daļas rekonstrukcija, otrās ātrās nobrauktuves un heliporta izbūve, ass uguņu ierīkošana manevrēšanas ceļos un citi projekti, kas finansēti no lidostas un ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka investīcijas lidostas "Rīga" infrastruktūrā ir nozīmīgs solis, lai uzturētu un stiprinātu Rīgu kā svarīgāko Ziemeļeiropas aviācijas centru. "Aviācijas pienesums Latvijas tautsaimniecībā ir ievērojams, un mums ir jābūt labi sagatavotiem savu pozīciju stiprināšanai laikā, kad ekonomika sāks atkopties pēc vīrusa pandēmijas izraisītās lejupslīdes," pauda ministrs.

SM skaidroja, ka esošās ES struktūrfondu investīcijas dod iespēju lidostai "Rīga" nostiprināt savu pozīciju gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos un sekmējot uzņēmuma atgriešanos tirgū pēc krīzes beigām. Tāpat modernizētā lidlauka infrastruktūra ļaus samazināt gaisa kuģu ogļskābās gāzes (CO2) emisiju apjomus, kas nokļūst atmosfērā, tādējādi uzlabojot vides apstākļus, kā arī nodrošinot videi draudzīgas un ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību Baltijas reģionā.

Reizē ministrijā atzīmēja, ka otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš ļaus saīsināt gaisa kuģu pārvietošanos nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Savukārt manevrēšanas ceļu aprīkošana ar ass līnijas ugunīm ir priekšnosacījums, lai lidostā ieviestu inovatīvo "seko zaļajam" gaisa kuģu vadības sistēmu. Tādejādi tiks būtiski samazināts uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, ko gaisa kuģi pavada uz zemes, kas savukārt mazinās CO2 emisiju apjomus lidostā "Rīga". Prognozēts, ka ielidojošo reisu gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā samazināsies no 211 kilogramiem 2012.gadā uz 179 kilogramiem 2023.gadā.

Savukārt helikopteru nosēšanās laukums uzlabos civilās aviācijas drošību lidostā, nodrošinot neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru apkalpošanu un kustību atsevišķi.

Kā vēstīts, ka Eiropas Komisija joprojām turpina vērtēt 2020.gada aprīlī Ministru kabineta pieņemto lēmumu palielināt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitālu par 49,91 miljonu eiro.

Valdība nolēma palielināt lidostas pamatkapitālu, lai nodrošinātu tās spēju pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un stabilizētu uzņēmuma darbību.

Patlaban lidostas "Rīga" pamatkapitāls ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 78,52 miljoniem eiro.

Tāpat ziņots, ka EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 4.augustā finansējums tika ieguldīts un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.