/nginx/o/2020/12/01/13506990t1hecc0.jpg)
Salīdzinot šonedēļ un janvāra sākumā valdībā prezentētos plānus par prioritāri vakcinējamām personām, jaunākajā dokumentā ievērojami augstāk uzceltas ne tikai valsts nozīmīgākās amatpersonas. Paplašināta arī kā piektā noteiktā prioritārā grupa, kur iepriekš bija ielikti skolotāji, operatīvo dienestu darbinieki, armija un energoapgādes darbinieki, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".
Minētajā grupā, kuru orientējoši plānots vakcinēt no aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar iepriekšējām versijām, papildus iekļauti gandrīz 14 000 cilvēku.
Te parādījušies, piemēram, “Saeimas kritiski svarīgie darbinieki”, kuru skaits gan nav precīzi norādīts (“atbilstoši pieprasījumam”),
atšķirībā no pārējām papildus pievienotajām vakcinējamo personu grupām. Pārējie ir gan Tokijas olimpisko spēļu dalībnieki – sportisti un apkalpojošais personāls (275 cilvēki), gan paplašināts energoapgādes un IKT infrastruktūras nepārtrauktas darbības nodrošināšanai svarīgo personu skaits, gan pievienoti pašvaldību vēlēšanu norisē iesaistītie darbinieki un citi.
Darbs pie prioritāri vakcinējamo personu grupām aizsākās vēl pērnā gada nogalē. Kurus vakcinēt vispirms, bet kuri var pagaidīt – vērā tika ņemtas gan Eiropas Slimību kontroles centra rekomendācijas, arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas un Imunizācijas padomes ieteikumi, skaidro Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. Taču minētās galvenokārt ir medicīniskas rekomendācijas, kas sarindo cilvēkus pēc viņu vecuma, kā arī dažādām slimībām. Kas ir “kritiski” un kas - “svarīgi” darbinieki – interpretācija palika ministriju ziņā.
No Imunizācijas valsts padomes sēžu protokoliem redzams, ka speciālisti dažādu amatpersonu vakcinēšanu uzskata par politisku, ne zinātnisku jautājumu.
Taču ievērojamu daļu no prioritāšu saraksta veido tieši valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieki. “Mēs esam atvērti tam, kā ministrijas piedāvā savus formulējumus par to, kuri profesionāļi ir kritiski, kuri ir svarīgi,” skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). “Kritiskie” vakcīnu gaidīšanas rindā ir ielikti piektajā grupā, bet “svarīgie” – septītajā. Savukārt visa pārējā sabiedrība, kas nav iekritusi nevienā no iepriekšējām kārtām, ir iezīmēta kā pēdējā, devītā grupa.
Saskaņā ar plānu, vispirms tiek vakcinēti veselības aprūpes darbinieki, kā arī cilvēki, kuriem tas nepieciešams, vadoties pēc medicīniskām indikācijām, piemēram, pacienti, kuriem paredzēta nopietna, dārga medicīniska manipulācija, tostarp – orgānu transplantācija, kā arī onkoloģiskie pacienti pirms ķīmijterapijas vai tās laikā.
Pēc tam vakcinācija paredzēta sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, kā arī sevišķi svarīgām valsts amatpersonām. Šī personu grupa, salīdzinot ar iepriekšējo plāna versiju, prioritātēs uzcelta ievērojami augstāk. Saskaņā ar definīciju, tās ir “amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”.
Tas bijis valdības dots uzdevums, ko aktīvi atbalstīja Valsts prezidents Egils Levits. Atšķirībā no daudzām citām iedaļām, šai pretī nav konkrēts vakcinējamo skaits, tikai ierakstīts “atbilstoši pieprasījumam”.
Nākamie vakcinācijas rindā ir septiņdesmit gadu slieksni sasniegušie, tad - cilvēki ar hroniskām slimībām. Tad sešdesmitgadnieki.
Nākamajā jeb secīgi - piektajā prioritārajā grupā - iekļautos skolotājus Jaunā konservatīvā partija gribētu redzēt augstāk, vēl pirms sešdesmitgadniekiem, ko veselības ministrs neatbalsta.
Šīs nedēļas laikā uz piekto vietu vakcīnu gaidīšanas rindā (teju blakus skolotājiem), uz augšu pacelti gandrīz 14 tūkstoši cilvēku.
Šajā grupā tagad iekļauti arī “Saeimas kritiski svarīgie darbinieki”.
“Es nevienam neko nepārmetīšu. Es saprotu nozaru ministru situāciju. Tai pašā laikā mēs esam saņēmuši vēl daudz vairāk lūgumu nekā jūsu pieminētie. Ir bijuši lūgumi no Kultūras ministrijas, no VARAM, gan par vēlēšanu komisiju locekļiem, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, gan no Satiksmes ministrijas, gan no Izglītības ministrijas, arī par Olimpiskās vienības dalībniekiem, no Latvijas Bankas, no Tieslietu ministrijas un citi. Jā, šo pieprasījumu bijis ļoti daudz,” apliecina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Pirmoreiz Veselības ministrija prioritāri vakcinējamo personu sarakstus ministrijām lūdza iesniegt decembrī, bet tobrīd nebija precīzu norāžu, pēc kā iestādēm vadīties, sastādot sarakstus. Katrs prioritāri vakcinējamo sarakstu veidoja pēc saviem ieskatiem. Tagad, piemēram, Satiksmes ministrija uz augšu pacēlusi aviācijas un dzelzceļa dispečerus.
“Tur bija ļoti, ļoti liela cīņa par ielikšanu sarakstā prioritārākās grupās, un es domāju, ka taisnība jau noteikti ir visiem, ka ir kaut kādas profesiju grupas... Jo ministrijās tur vairāk ir tiešām tā diskusija par šīm te darbinieku grupām, kas izrietētu no viņu nodarbinātības, no viņu profesijas,” raidījumam saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.
Tikai pēc vairākām vēstulēm Labklājības ministrijai izdevies panākt, ka ne septītajā, bet gan piektajā vakcinēšanas kārtā pie vakcīnām varēs tikt bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieki,
kuri tieši strādā ar klientiem.
“Mēs Veselības ministrijā esam snieguši janvārī vēl divas vēstules ar skaidrojumiem, ka mēs pie šīs kritiskās infrastruktūras saskatām arī citus sociālo pakalpojumu sniedzējus, jo īpaši visus tos, kas ārkārtējās situācijas laikā pakalpojums sniedz, un ir tādi pakalpojumi, no kuriem nekādi nevar atteikties,” saka Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.
Šai pašā grupā iekļauti arī operatīvie dienesti un teju visa armija, neatkarīgi no katra uzdevumiem. Taču,
tā kā vakcīnas kavējas, prioritātes būs jāveido arī vienas grupas ietvaros.
“Mēs nekādā gadījumā sevi negribam nostādīt pret tām grupām, kuras ir minētas Veselības ministrijas uzskaitījumā, un tāpēc mēs esam vēlreiz konkrēti aprēķinājuši mazliet mazāk, nekā tas ir īstenībā pilnā apjomā vajadzīgs, un mēs arī esam gatavi jūsu minētajai problēmai - ja vakcīnu būs mazāk, tad mums iekšienē jau ir izstrādātas arī vairāku līmeņu prioritārās grupas,” skaidro Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Vēl atsevišķā prioritātē jeb septītajā grupā pēc kārtas izdalīti pārējo nozaru darbinieki, kas ir svarīgi, bet ne kritiski. Salīdzinot ar iepriekš aprakstīto, tā ir par trešdaļu mazāka (attiecīgi 94 868 cilvēki un 28 690). Un te pārstāvētas visas ministrijas. “Mēs arī šo atlasi veicām, lūdzot mūsu padotības iestādēm, kas ir mūsu nozaru dienesti, identificēt šos darbiniekus, kuru inficēšanās risks ir lielāks. Būtībā tie, kas ir iesaistīti darbā ar klientiem, kur nav iespējams strādāt attālināti, kas ir iesaistīti arī dažādu pārbaužu veikšanā un kur ir arī apgrūtināta iespēja ievērot vienmēr distancēšanos,” saka Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis.
Gandrīz pašā saraksta apakšgalā ielikti tautsaimniecībai nozīmīgie eksportējošie uzņēmumi, un tad arī citi uzņēmumi.
“Es domāju, ka tā laika nobīde nebūs tik liela, jo tur jau tas kritiskākais droši vien ir šo vakcīnu pieejamība, un es domāju, ka tur liela atšķirība starp vieniem un otriem nebūs,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Valdība aizvadītajā nedēļā uzdeva veselības ministram līdz šā gada 19.februārim apstiprināt vakcinācijas procesa organizēšanas kārtību saskaņā ar ziņojumā minēto prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu secību, kā arī aprakstītajiem principiem pārejai no vienas prioritāri vakcinējamās sabiedrības grupas uz nākamo.