Otrās instances tiesa liek Karginam un Krasovickim maksāt valstij 124 miljonus eiro (18)

Kopumā valsts "Parex" ieguldīja 1,7 miljardus eiro. Daļu izdevies atgūt, bet vēl neatgūti palikuši 654 miljoni eiro.

SIA “Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor” izpilddirektors  Vladimirs Loginovs norāda: "Process nav beidzies, līdz ar to kaut ko vēl izdosies atgūt un atmaksāt, bet arī pašā sākumā bija skaidrs, ka visu naudu atgūt nebūs iespējams, līdz ar to es domāju, ka tie zaudējumi būs izkristalizējušies pēc dažiem gadiem."

Mazināt valsts zaudējumus Privatizācijas aģentūra vēlējās, piedzenot no bijušajiem "Parex" akcionāriem. Līdz šim valsts labā atguvusi 4,5 miljonus eiro.

Strīds risinājies 20 civilprocesos. Divos lielākajos janvāra beigās nolasīts otrās instances spriedums. Rīgas apgabaltiesā valsts no baņķieriem mēģināja pietiesāt 81 miljonu eiro, jo "Parex" vadībā viņi slēguši bankai neizdevīgus darījums ar radiem un draugiem. Tiesa lēma Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim par labu.

Savukārt Latgales apgabaltiesa lietā par valstij nodarītiem zaudējumiem bijušajiem akcionāriem piesprieda maksāt 124 miljonus eiro.

Tā ir līdz šim lielākā valsts uzvara strīdā ar abiem baņķieriem.

Latgales apgabaltiesas tiesnesis Ilmārs Stivirņš skaidroja, ka starp pusēm tika noslēgts ieguldījuma līgums, kurā bankas akcionāri uzņēmās sava veida atbildību,  savukārt valsts piekrita palīdzēt.

Prasītāji uzskatīja, ka, parakstot ieguldījuma līgumu, pēc viņu domām, netika sniegta patiesa un pilna informācija par bankas tā brīža finansiālo situāciju. 

Starp valsti un akcionāriem noslēgtais līgums joprojām ir konfidenciāls, taču tiesas spriedums ļauj tajā ieskatīties.

Dokumentā iekļauts punkts, ka akcionāriem ir pienākums segt zaudējumus, ja melojuši par bankas stāvokli. 

“Possessor” pārstāvis, zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda: "Pārbaudot bankas patieso stāvokli, radās aizdomas, ka ir virkne noslēgtu darījumu, kas ir noslēgti uz ekonomiski vai saimnieciski neizdevīgiem noteikumiem priekš bankas, un arī virkne apliecinājumu par bankas stāvokli neatbilst tiem rādītājiem, kādiem vajadzēja būt."

Zvērināts advokāts, Valērija Kargina pārstāvis, zvērināts advokāts Olavs Cers savukārt uzsvēra: "Par šo spriedumu viennozīmīgi atbildētāji sniegs kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, jo uzskata šo spriedumu par netaisnīgu, nepamatotu un nepareizu. Vai tiešām šīs te gan globālās, gan lokālās finanšu, nekustamo īpašumu krīzes rezultātā radies bankas kredītportfeļa vērtības samazinājums ir tā lieta, par ko jāatbild akcionāriem, kas 2008. gadā valstij nodeva pilnībā darbojošos kredītiestādi ar pietiekami lielu kredītportfeli un aktīviem?"

Auditoru “PriceWaterhouseCoopers” ziņojums liecina, ka nedēļu pirms bankas pārņemšanas tās drošības uzkrājums kredītportfelim bija 73 miljonu latu mazāks par vajadzīgo.

Tiesnesis Stivriņš skaidro: "Tiesa ņēma vērā apstākļus, ka savā ziņā tomēr par šiem trūkumiem, kapitālsabiedrības trūkumiem, finansiālām problēmām, slēdzot šo līgumu, arī valstij kā pircējam pastāvēja iespējas identificēt un ņemt tos vērā."

Ja arī nākamajā instancē tiesa uzskatīs, ka Karginam un Krasovickim jākompensē zaudējumi, tas nenozīmē, ka valsts kaut ko saņems.

Garantēta būtu tikai dažu miljonu eiro vērtu nekustamo īpašumu iegūšana Rīgā un Jūrmalā. Tos baņķieri devuši kā ķīlu 12 gadus vecajam ieguldījuma līgumam ar valdību.

SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” izpilddirektors Vladimirs Loginovs uzskata, ka visas summas piedzīšana būs gana sarežģīta, jo zināmu aktīvu šobrīd nav daudz. 

Prāvas gaitā Kargins un Krasovickis Ekonomikas ministrijai izteica piedāvājumu: abas puses aptur tiesāšanos, un valsts var paturēt ieķīlātos īpašumus un tā ietaupa uz advokātiem. Bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro  uzdevumā ministrija to lika izvērtēt. Advokātu biroja "TGS Baltic" secinājums bija, ka valstij slēgt izlīgumu par tādiem nosacījumiem nav lietderīgi.

Kargina advokāts Cers norāda, ka tiesvedība turpinās jau 11 gadus un ka "kopējā celto prasību summa ir sirreāla - tie ir 230 miljoni eiro. Pat ja kādā tālā nākotnē izdotos visas šīs prasības uzvarēt valstij, tad šādu summu piedziņa, būsim reāli, nav iespējama. Un, treškārt, uz ko mēs vērsām uzmanību, ir tas, ka valstij jau līdz šim tiesvedības izmaksas šajos procesos ir sasniegušas apmēram četrus miljonus eiro."

Zaudējuma gadījumā Kargins grasoties vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības tiesā, jo ilgās tiesvedības esot pielīdzināmas vajāšanai. Savukārt "Parex" bankā palikušo baņķieru un viņu ģimenes locekļu noguldījumu neizmaksāšana esot piesavināšanās. 

Cers pauda viedokli, ka bankas valdes locekļi un akcionāri šajā gadījumā savu atbildību jau esot izpildījuši: "Piemēram, arī viņiem pašiem šajā bankā bija ieguldījumi. Kargina un Krasovicka kungam kopā tanī brīdī, kad banku viņi nodeva valstij, bija viņu noguldījumi apmēram 71 miljona eiro vērtībā, kurus viņi atpakaļ nekad nav saņēmuši, tos valsts paturējusi sev."

Iespējamā mierizlīgumā Ekonomikas ministrija vēlējusies iekļaut arī aizliegumu Karginam un Krasovickim nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Kopš “Parex” kraha viņi ir nemanāmi, taču “ātro kredītu” firmās un Jūrmalas restorānu biznesā saimnieko viņu dēli.

Gan “Parex” akcionāriem, gan valsts amatpersonām izdevies izvairīties no kriminālatbildības par 2008. gada notikumiem. Kriminālprocesi par baņķieru centieniem paglābt savu naudu un par valsts amatpersonu nolaidību ir izbeigti. Taču pirms pusotra gada sākta jauna izmeklēšana – par nepamatotu 23 miljonu eiro kredītu izsniegšanu ārzonas uzņēmumiem. 

Kā "nogrima" "Parex banka"?

"Parex banka" bija otra lielākā kredītiestāde Latvijā. 60% no visas bankā noguldītās naudas bija no Krievijas un citām postpadomju valstīm. Globālās finanšu krīzes priekšvakarā, 2008. gada vasarā, no "Parex" sāka aizplūst nauda, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aizrādīja, ka riskantos kredītos izsniegts pārāk daudz. 

"Parex" īpašnieki Finanšu ministrijai lūdza bankā noguldīt 300 miljonus latu. Ministrija atbildēja, ka Valsts kasē tādas naudas nav. Divas nedēļas vēlāk "Parex" akcionāri jau vērsās valdībā un lūdza banku glābt.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, ka "Parex" bankrots iedragās Latvijas finanšu sektoru. Ivara Godmaņa valdība nolēma pārņemt 51% akciju un ieguldīt bankā 200 miljonus. 10. novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris, "Hipotēku bankas" prezidents Inesis Feiferis un Valērijs Kargins noslēdza ieguldījumu līgumu. Tas izglāba banku un ļāva tajā turpināt saimniekot Karginam un Krasovickim.

Pēc līguma parakstīšanas nauda no bankas sāka aizplūst vēl straujāk. Taču "Parex" neapturēja līdzekļu izmaksas un kredītu izsniegšanu. Kad 1.decembrī tas beidzot tika izdarīts, no bankas bija aizplūdis vairāk nekā pusmiljards latu.

Starptautisko aizdevēju spiediena rezultātā "Parex" baņķieri zaudēja amatus, taču bija jau par vēlu. Kopumā valsts "Parex" ieguldīja 1,7 miljardus eiro. Daļu izdevies atgūt, bet vēl neatgūti palikuši 654 miljoni eiro.