Vakcīnas un Covid-19 ierobežošana: ko liecina pirmie dati? (3)

"AstraZeneca" vakcīna

"AstraZeneca" vakcīna varētu "ievērojami" mazināt vīrusa izplatību, februāra sākumā publiskotā pētījumā secinājusi vakcīnas izstrādātāja Oksfordas Universitāte un citas augstskolas. Pētījums vēl nav izgājis recenzēšanas procesu, līdz ar to nav oficiāli publicēts akadēmiskajos izdevumos.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar vakcīnām ir tas, kāda veida aizsardzību tās nodrošinās - vai tā tikai aizsargās no smagu simptomu rašanās, vai arī mazinās vīrusa izplatību.

Pētījumā iegūtie dati no klīniskajiem izmēģinājumiem Lielbritānijā, Brazīlijā un Dienvidāfrikā liecina, ka "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte ir 76% pēc pirmās potes, bet pēc otrās vakcīnas devas, ja tā potēta ar 12 vai vairāk nedēļu atstarpi, efektivitāte palielinās līdz 82%.

Rezultātu analīze uzrāda, ka vakcīna ne tikai ievērojami samazina smagas slimības gaitas iespējamību, bet potenciāli arī varētu samazināt asimptomātisko vīrusa transmisiju. Secinājums balstīts uz izmēģinājuma dalībniekiem Lielbritānijā, kuri pēc vakcinācijas reizi nedēļā nodeva Covid-19 testu. Iegūtie dati liecina, ka izmēģinājumu dalībnieku vidū pēc vakcinācijas pozitīvo Covid-19 testu skaits samazinājās par 67% pēc pirmās devas un par 50% pēc otrās devas saņemšanas. Tas dod pamatu cerībām, ka vakcinācija samazinās vīrusa izplatību.

"Dati liecina, ka [vakcīnai] varētu būt nozīmīgs iespaids uz [vīrusa] izplatību, samazinot inficēto indivīdu skaitu sabiedrībā," teikts ziņojumā.

Vakcīnas efektivitātes analīze balstīta uz 17 177 izmēģinājumu dalībniekiem, kuru vidū bija pavisam 332 simptomātiski saslimšanas gadījumi.

Pētījuma dati norāda, ka Lielbritānijā un citās valstīs piekoptā prakse novilcināt vakcīnas otro devu, lai pēc iespējas lielāks cilvēku skaits varētu saņemt pirmo poti, ir pamatota, raksta raidorganizācija "Deutsche Welle". Šāds vakcinācijas grafiks varētu būt optimāls, "kad pieejamo vakcīnu daudzums īstermiņā ir ierobežots", uzsver pētījuma autori.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks pētījuma rezultātus nosaucis par "lieliskiem".

Izraēlas pieredze

Pētījums par vakcīnu efektivitāti Covid-19 izplatības ierobežošanā veikts arī Izraēlā, kur noris viena no aktīvākajām vakcinācijas kampaņām pasaulē. Tur tiek izmantota vācu kompānijas "BioNTech" un amerikāņu farmācijas milža "Pfizer" ražotā vakcīna.

Izraēlā vienu vai abas vakcīnas devas saņēmuši apmēram 3,5 miljoni miljoni cilvēku, norāda aģentūra "Reuters". 

Izraēlas pētnieki apkopoja datus par 16 297 cilvēkiem, kuriem laikā no 1.decembra līdz 30.janvārim bija atklāta inficēšanās ar jauno koronavīrusu, raksta raidorganizācija "The Guardian". Tika pētītas divas vecuma grupas - cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, kā arī tie, kas vecāki par 60 gadiem. Arī šis pētījums vēl nav izgājis recenzēšanas procesu.

Izraēlā vakcinācija sākās 20.decembrī. Pētījumā apskatītajā periodā pirmo vakcīnas devu saņēma apmēram 75% vecākās grupas pārstāvju un 25% jaunākās grupas pārstāvju. 

Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka tad, ja vakcīna samazina vīrusa daļiņu koncentrāciju organismā, tad šīs parādības iespaids datos būs novērojams tikai janvāra beigās, kad vakcīna būs iedarbojusies uz imūnsistēmu. 

Hipotēze apstiprinājās - janvāra otrajā pusē bija vērojams statistiski nozīmīgs vīrusa daļiņu koncentrācijas samazinājums vecākajai pētītajai grupai, salīdzinot ar jaunāko, stāsta kompānijas "MyHeritage" pārstāvis Janivs Erlihs. "MyHeritage" pieder lielākā koronavīrusa testēšanas laboratorija Izraēlā.

Pētnieki norāda, ka cilvēkiem, kam 12-28 dienu laikā pēc "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pirmās devas tika konstatēta inficēšanās ar jauno koronavīrusu, vīrusa koncentrācija bija vidēji četras reizes zemāka. "Mazāka vīrusa koncentrācija varētu būt saistāma ar zemāku infekciozitāti, kas palielinātu vakcīnu iespaidu uz vīrusa izplatību," raksta pētījuma autori.

Tomēr Erlihs norādīja, ka tas esot tikai agrīns pētījums. Lai arī tiek uzskatīts, ka mazāka vīrusa koncentrācija organismā ir vēlama, nav zināms, vai ar pētījumā novēroto samazinājumu ir gana, lai nopietni ierobežotu vīrusa izplatību.

"Mans pieņēmums ir tāds, ka cilvēki, kam pēc vakcinācijas ir pozitīvs tests, visticamāk, inficēs mazāku skaitu cilvēku," pauž Erlihs.

Pētījumā netika analizēts, kāda ir vakcinācijas ietekme uz iespēju inficēties ar jauno koronavīrusu.

Izraēlā bāzētā Veismana Zinātnes institūta apkopotie dati liecina, ka tajās sabiedrības grupās, kas tika vakcinētas pirmās (gados veci un riska grupās ietilpstošie cilvēki), novērojami optimistiski vērtējami rezultāti. Laikā no janvāra vidus līdz 6.februārim starp abas potes saņēmušajiem vērojama jauno inficēšanās gadījumu samazināšanās par 53%, hospitalizācijas rādītāji samazinājušies par 39%, bet smagu saslimšanas gadījumu skaits sarucis par 31%, vēsta aģentūra "Reuters".

Islandē pētījums neizdodas

Interesanta situācija ar mēģinājumiem izpētīt "BioNTech" un "Pfizer" panākumus izveidojusies Islandē. Pirms Ziemassvētkiem islandiešu uzņēmuma "deCode Genetics" vadītājs Kari Stefansons kopā ar valsts galveno epidemiologu vērsās pie kompānijas "Pfizer" vadības ar piedāvājumu - ja uzņēmums apņemsies Islandei ātri piegādāt 500 000 vakcīnas devu, līdz marta beigām varētu vakcinēt apmēram 70% iedzīvotāju. Tad Islandē varētu veikt pētījumus par to, vai ar vakcināciju iespējams iegūt kolektīvo imunitāti.

Taču plāns izgāzās, raidorganizācijai "Bloomberg" atzinis Stefansons. Tā kā Islandes epidemioloģiskā stratēģija uzrādīja labus rezultātus un inficēšanās gadījumu skaits kritās, "Pfizer" nolēma, ka ar tik nelieliem inficēšanās rādītājiem nepietikšot datu pētījumam.

Līdz šim 14 500 jeb apmēram 4% Islandes iedzīvotāju ir saņēmuši vienu vai abas "BioNTech"/"Pfizer", "Moderna" vai "AstraZeneca" vakcīnas devas. 

Kopš pandēmijas sākuma Islandē, kurā dzīvo ap 364 000 cilvēku, reģistrēti 6039 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, kā arī 29 nāves gadījumi. Tā kā Islandē stingri tiek kontrolēti ieceļotāji, Lielbritānijas paveids valstī līdz šim konstatēts tikai 60 cilvēkiem - galvenokārt šķērsojot robežu.

Arī citās pasaules valstīs tiek ievākti dati un pētīta vakcinācijas ietekme uz vīrusa izplatību. Taču daudzviet - tai skaitā Eiropas Savienībā - vakcinācija notiek lēni

Pirmie pētījumi vieš cerības, ka vakcinācija varētu samazināt vīrusa izplatību sabiedrībā, nevis tikai pasargāt no smagas saslimšanas, taču to vēl vajadzēs apstiprināt ar izvērstākiem datiem.