Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Annija lasa e-pastus, ērti iekārtojusies uz palodzes

Foto: Privātais arhīvs

“Kopš aizgājušā pavasara esmu iemainījusi savu biroja stūrīti pret darbu savā dzīvoklī. Pāreja uz jauno darba vidi bija salīdzinoši viegla, jo strādāju IT nozarē – esmu mārketinga speciāliste uzņēmumā, kas izstrādā mājaslapas,” raksta Annija Ņizina. Viņas darbs arī iepriekš lielākoties ir bijis digitālajā vidē, tāpēc ierastā darba plūsma nemainījās, mainījās tikai apstākļi, kuros tos veikt.

“Lai gan uz mājām no biroja ar mani atbrauca arī ērtais datorkrēsls un papildu monitors, ļoti bieži izmantoju iespēju "pamainīt darba vidi" – paķeru sava laptopa paliktni un iekārtojos kādā citā dzīvokļa stūrītī, kurš tobrīd šķiet uzrunājošāks. Rītus man patīk pavadīt uz platās palodzes, veidojot paveicamo darbu sarakstu, pārbaudot e-pastu un sākot organizēt dienas darbus. Kad laiks ķerties pie video apstrādes, Facebook reklāmas kampaņu veidošanas vai sociālo mediju satura izstrādes, tad gan atgriežos pie rakstāmgalda, jo, šos pienākumus veicot, ir nepieciešama labāka pārskatāmība un augstāka precizitāte – "pikseļu bīdīšanai" lieti noder lielais monitors.

Kaut gan līdz šim daudz dzirdēti līdzcilvēku pārdzīvojumi par mājstrādes sagādātajām neērtībām, jāsaka, ka es pati šajā laikā esmu atklājusi, ka mājas ir mana sapņu darba vide. Kopš strādāju mājās, ir paaugstinājusies mana spēja koncentrēties un audzis arī produktivitātes līmenis. Tas, cik ļoti izbaudu darbu mājas apstākļos un vienpatībā, mani ārkārtīgi pārsteidza, jo līdz tam biju no tiem cilvēkiem, kas uzskatīja – manai produktivitātei nepieciešama biroja vide. Pieļauju gan, ka gadījumā, ja man mājās būtu bērneļi vai mājdzīvnieki, es dziedātu pavisam citu dziesmu.

Kā vienīgo apgrūtinājumu pagaidām varu nosaukt to, ka, lai iekārtotu mājas biroju, nočiepu nelielo galdu no virtuves un aiznesu to uz darbam atbilstošāku telpu. Tā rezultātā manas ēdienreizes pārsvarā noris, sēžot uz grīdas virtuvē, kas nu jau šķiet kā pārāk ieildzis pikniks, no kura gribas iet prom, bet īsti nav, kur aiziet. Taču, ja šo sīkumu neņem vērā, mājstrāde caurmērā ir bijusi tāda pārsteidzoši pozitīva pieredze!”

Uz augšu