Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Dagnija pusdienu pārtraukumā dodas pastaigās gar jūru

Raksta foto
Foto: Privātais arhīvs

“Esmu klientu konsultante, biroja dvēsele Rīgas Tālmācības vidusskolā. Ja jau tālmācība, tad visiem šķiet, ka tas jau nu ir attālināti realizējams process no jebkuras vietas pasaulē. Taču arī mums, administrācijai, ir omulīgs birojs Sesku ielā 72. Studentiem patīk nākt pie mums ciemos “uzsist klačiņu”, jo esam, manuprāt, draudzīgākā skola “ever" – kopā pasēžam pie tējas/kafijas tases un kāda saldumiņa, jo birojā vienmēr ir arī kāda konča,” stāsta Dagnija Rjapolova.

“Es parasti visus sagaidu, aprunājos, organizēju studentu uzņemšanu, kā arī manos pienākumos ietilpst eksāmenu organizēšana. Pagājušajā gadā eksāmenu process bija visai nepierasts (12.klasēm), taču šogad jau esmu gatava šim izaicinājumam.

Runājot par mājas biroju… Pagājušajā gadā, kad martā sākās vīrusa izplatība un vidusskolēniem tika pārcelti svešvalodu eksāmeni, mēs ar vīru nolēmām, ka lauku mājā jāremontē istaba biroja vajadzībām. Tā kā nedēļas nogales tagad bija brīvas, tad pa brīvdienām ķērāmies klāt remontam. Bija vasara, darbojoties piemirsās pat vīruss, un viss tapa gatavs!

Gribam vai ne, rudenī atkal nācās atgriezties pie ierobežojumiem. Tā kā es veiksmīgi varu savus darba pienākumus veikt arī attālināti, tagad varu strādāt no saviem laukiem, turklāt pusdienu pārtraukumā varu doties pastaigā gar jūru, jo mājvieta atrodas netālu no tās. Darbā man ir svarīgas divas lietas – dators un mani pieraksti. Svaigs gaiss jebkurā laikā, interneta pieslēgums ideāls, telefona sakari perfekti! Viss izdodas! Radoši darbi sokas, laikam tādēļ, ka smadzenēm pieplūst vairāk svaiga gaisa,” smej Dagnija.

“Kā jau pieminēju, esmu biroja dvēsele, tādēļ man tiešām pietrūkst cilvēku – klātienes tikšanos ar studentiem. Bet visvairāk gribētos atkal būt kopā ar mūsu superforšo komandu, īstenot mūsu tradīcijas un svinēt svētkus. Cik labi, ka paspējām, ievērojot noteiktos piesardzības pasākumus, nosvinēt Zinību dienu! Taču Rīgas maratonu un citas aktivitātes pārcēlām uz šā gada maiju, un tagad jau arī nemaz nezinām, vai to visu izdosies īstenot.

Par spīti visam, es esmu optimiste. Droši zinu, ka drīz varēsim satikties, ļauties čalām, iesmiet un pat uzsist viens otram uz pleca! Lai mums visiem drošs un veselīgs šis laiks!”

Uz augšu