Jaunos satelītattēlos pētnieki uzņēmuši divu vulkānu Havaju salās iespaidīgās, baltās virsotnes. Tas ir lielākais sniega daudzums šajā reģionā kopš zinātnisko novērojumu sākšanās.
Ar sniega cepurēm šoziem izrotājušies pat Havaju salu vulkāni (2)
Augstas izšķirtspējas attēlā, kas ar satelītu tika uzņemts 6. februārī, redzams krasais kontrasts starp “Mauna Kea” un “Mauna Loa” baltajām virsotnēm un apkārtējo vidi, kuru klāj vulkāniskie ieži. Attēlu publicēja NASA Zemes observatorija.
Sniegs un Havaju salas varētu šķist visai nesavienojamas lietas, tomēr nokrišņi sasalušā veidā tur ir diezgan bieži. Abu attēlā redzamo vulkānu virsotnes – abi kalni ir augstāki par 4,2 kilometriem virs jūras līmeņa – vismaz nelielus sasalušus nokrišņus saņem katru gadu.
Šogad spēcīgu vētru rezultātā pēdējo trīs nedēļu laikā vulkānu smailes ir trīs reizes apklājušās ar sniegu. Kopš 2000. gada, kad tika sākti mērījumi, šī ir pirmā reize, kad zinātnieki pieredz tik biežu biezas sniega segas parādīšanos.
Sniegs Havaju salās nozīmē arī to, ka šajā ziemā sniegu ir pieredzējuši visi ASV štati, izņemot, Floridu, vēsta “The Weather Channel”.
Mainīgie vēji
Sniegs Havaju salās parādās tāpēc, ka notiek nozīmīgas izmaiņas vēju virzienā un fenomenā, ko dēvē par “Kona low”. No polinēziešu valodas tas nozīmē “aizvēja vētru”. Šā fenomena laikā zema gaisa spiediena sistēmu izraisīti cikloni liek mainīties vēju virzienam, virs salām novirzot vētras mākoņu ūdeni no Klusā okeāna. Virs salām nonāk arī aukstais Klusā okeāna gaiss, liekot gaisa temperatūrai vulkānu virsotnēs pazemināties zem nulles. Rezultātā rodas sniegs. Šis fenomens var norisināties arī vasaras mēnešos, proti Havaju salās var snigt arī vasarā.
Tiesa, jāņem vērā, ka regulārs sniegputenis Havaju salās tuvākajā gadsimtā vairs nebūs vērojams klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas dēļ.