ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir vēl viens faktors, kurā PTO nav spējusi būt pietiekami ietekmīga. Piemēram, ASV tirdzniecības tarifi, kas noteikti pret Ķīnu, bija “vietām pretrunā” ar starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem.
“Mēs varam būt ļoti labi palīgi gan ASV, gan Ķīnai, palīdzot šīm valstīm atrisināt ieilgušās tirdzniecības problēmas,” norāda Okondžo-Iveala.
Viens no iemesliem, kādēļ PTO līdz šim nav spējusi sniegt efektīvu progresu daudzās nozarēs ir tādēļ, ka 164 dalībvalstu vidū nereti trūkst vienprātības par kādiem noteikumiem.
Jautāta, vai noteikumi ir jātraktē pēc vairākuma, nevis vienprātības principa, Okondžo-Iveala saka, ka “tas noteikti nav pareizi, it īpaši, ja tas ietekmē inovāciju ieviešanu un cita veida pasākumus dalībvalstu atbalstam”.
Iepriekš vēstīts, ka lēmumu par Okondžo-Ivealas apstiprināšanu pirmdien pēc vienprātības principa pieņēma 164 PTO dalībvalstu vēstnieki.
PTO ģenerāldirektores amatā 66 gadus vecā Okondžo-Iveala stāsies 1.martā. Viņa būs pirmā sieviete un pirmā Āfrikas pārstāve, kas vadīs PTO.
Okondžo-Iveala, kas ieguvusi ekonomikas doktora grādu Masačūsetsas Tehnoloģiju universitātē, bija Nigērijas finanšu ministre no 2003. līdz 2006. gadam un no 2011. līdz 2015. gadam. No 2006.gada jūnija līdz augustam viņa bija ārlietu ministre. 25 gadus Okondžo-Iveala strādāja Pasaules Bankā, kur no 2007. līdz 2011. gadam bija operāciju direktore.
Uz PTO ģenerāldirektora amatu bija arī citi kandidāti, tomēr dalībvalstis par piemērotāko atzina Okondžo-Ivealu. Viņas apstiprināšanu par PTO nākamo ģenerāldirektori gan bloķēja iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps, taču jaunais Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens atbalstīja Okondžo-Ivealas kandidatūru.
Kopš 2019.gada Okondžo-Ivealai līdztekus Nigērijas pilsonībai ir arī ASV pilsonība.
Iepriekšējais PTO ģenerāldirektors brazīlietis Robertu Azevedu augustā paziņoja par atkāpšanos no amata gadu pirms paredzētā termiņa beigām.