Septiņus gadus pēc Ukrainas Eiromaidana protestu asiņainā noslēguma Neatkarības laukuma apkaime galvaspilsētā Kijevā joprojām ir uzskatāma par nozieguma vietu, kam, izmeklētājuprāt, joprojām ir svarīga nozīme, lai noskaidrotu, kas 2014.gada 20.februārī nošāva desmitiem protestētāju Kijevas Institūta ielā, vēsta RFE/RL.
2014.gada 20.februāris bija pēdējā un nāvējošākā diena mēnešiem ilgušajā Maidana kustībā, kuras rezultātā tika gāzts prokremliskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, uz kuru gulstas liela daļa atbildības par to, ka viņa pakļautībā esošās drošības struktūras atklāja uguni uz protestētājiem.
Centieni godāt bojāgājušo un viņu kustības piemiņu ar memoriālu un muzeju ir apstājušies, atspoguļojot Ukrainas grūtības ar Maidana vēstures lappuses pāršķiršanu.
“Mums nepieciešamas atbildes par to, kas notika - kurš deva pavēles, kurš šāva uz cilvēkiem, un kāpēc tas vispār notika,” norāda Serhijs Horbatjuks - bijušais prokurors, kura vadībā tika veikta izmeklēšana par noziegumiem pret Maidana protestu dalībniekiem un kurš 2019.gadā pieprasīja Kijevas tiesai apturēt memoriāla veidošanu Kijevā.
Lieta nav slēgta
Ukrainas varas iestādes apsūdzības vardarbībā pret Maidana dalībniekiem izvirzījušas kopumā vairāk nekā 200 cilvēkiem, pagājušajā gadā informēja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Savukārt gāztais prezidents Janukovičs, kurš aizbēga uz Krieviju, 2019.gadā aizmuguriski tika notiesāts par valsts nodevību.
Visas Ukrainas valdības, kas bijušas pie varas pēcmaidana periodā, tikušas kritizētas par vilcināšanos noskaidrot patiesību, savukārt Kremlis un tā atbalstītāji Ukrainā joprojām aktīvi strādā, lai diskreditētu Maidana kustības mantojumu.