Darbības atsākšanai būtu nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru testēšanu

Valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu Veselības ministrijas vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Augstākā riska grupā ir arī sociālās aprūpes un palīdzības sniedzēji ārpus SAC, kā arī skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie.

Otrajā jeb vidējā riska grupā ietilptu tie strādājošie, kuru darbs ir saistīts ar vidēju vai zemu citu cilvēku inficēšanās risku un kur pastāv gadījuma vai īslaicīgs kontakts ar klientiem. Šīm grupām būtu jānodrošina antigēnu tests vai siekalu parauga tests reizi nedēļā.

Šī grupa iekļauj tādus darbiniekus kā, piemēram, tirdzniecības zālēs nodarbinātie, lielveikalu darbinieki un kultūras sfēras pārstāvji, tostarp muzikanti un koristi, kas piedalās koncertos. Tāpat šajā grupā ietilptu ieslodzījumu vietu darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, starppilsētu autobusu vadītāji, taksometru vadītāji, tālsatiksmes transporta līdzekļu apkalpes locekļi, pasažiervilcienu konduktori un sabiedriskā transporta kontrolieri.

Pēdējā jeb zemā riska grupā savukārt ietilptu tie nodarbinātie, kuru darbs ir saistīts ar kritisko funkciju veikšanu. Šajā grupā citu starpā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kuriem antigēnu tests būtu jāveic reizi nedēļā vai siekalu parauga tests - reizi divās nedēļās.

Vienlaikus, pēc ziņojumā minētā, būtu jāpaplašina iespējas noņemt testu paraugus arī pie ģimenes ārstiem, kā arī jārod iespējas plašākai testu veikšanai reģionos, izmantojot tostarp izbraukumus.

Tāpat būtu jāuzlabo testējamo paraugu paņemšana, transportēšana, kā āri laboratoriju Covid-19 testēšanas kvalitāti un informācijas apmaiņu. Proti, ministra ieskatā būtu nepieciešams veikt organizatoriskus pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju un Valsts policiju.

Tāpat Pavļuts atzīmēja, ka patlaban Latvijas testēšanas kapacitāte pārsniedz pieprasījumu.

Informatīvajā ziņojumā tostarp paredzēts stiprināt Latvijas sekvencēšanas spēju, lai adekvāti reaģētu uz ienākošo Lielbritānijas Covid-19 paveidu.

Patlaban ziņojumā tiek norādīts, ka nepieciešamais finansējums šādas kārtības ieviešanai un vairāku esošās testēšanas pieejas uzlabojumu veikšanai būtu 83 232 508 eiro, tomēr par konkrētu līdzekļu daudzumu valdība varētu lemt ceturtdien, kad Veselības ministrija plāno iesniegt attiecīgo līdzekļu pieprasījumu.