Pieaugot Covid-19 izplatībai, Igaunijā vecāko klašu skolēni varētu pāriet uz attālinātām mācībām

Pēc viņa teiktā, jaunie ierobežojumi izglītības procesa organizēšanā attiektos uz ģimnāzistiem un studentiem un stātos spēkā pēc brīvlaika beigām, marta sākumā. Valdība noteiktu iespējamos ierobežojumus visas valsts mērogā, bet vajadzības gadījumā vietējās krīzes padomes ieviestu vēl stingrākas prasības.

Ministrs arī atzinis, ka vakcinācija jau palīdzējusi samazināt saslimstību sociālās aprūpes namos un slimnīcās, bet ne sabiedrībā kopumā.

16.februārī Igaunijas Veselības departamenta aprēķinātais 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju sasniedzis 637,63. Eksperti pauduši satraukumu, ka bez jauniem, stingrākiem ierobežojumiem jau tuvākajā laikā vienā dienā atklāto gadījumu skaits var pārsniegt tūkstoti, kas līdz šim Igaunijā pieredzēts tikai vienu dienu janvāra sākumā, un turpināt augt tālāk.

Kā turklāt norādījis Tartu universitātes lietišķās virusoloģijas profesors Andress Meritss,  šobrīd slimība acīmredzami skar bērnus un jauniešus vecuma grupā no 10 līdz 19 gadiem un no viņiem izplatās tālāk visā sabiedrībā.

"Vīrusa izplatība par aptuveni 20-30% saistīta ar skolu atvēršanu," speciālists sacījis laikrakstam "Postimees".

Līdzīgās domās ir arī Tartu Universitātes matemātiskās statistikas profesore Krista Fišere. Viņasprāt, nevar cerēt normalizēt situāciju ar kosmētiskiem pielabojumiem, bet pāreja uz attālinātām mācībām skolās ir laba ideja.

Pēc Fišeres teiktā, pašlaik inficēšanās rādītājs jau pārsniedzis 1,15, proti, viens inficētais tālāk inficē vidēji 1,15 citus cilvēkus, un šis skailis turpina augt.

Kā uzskata Igaunijas valdības konsultatīvās zinātniskās padomes vadītāja, pazīstamā virusoloģe Irja Lutsare, vīruss turpina izplatīties, jo cilvēki neievēro jau esošos ierobežojumus.

"Neviens ierobežojums nebūs efektīvs, ja cilvēki tos neievēros," viņa sacījusi pēc padomes sēdes.

Lai gan cilvēki apgalvo, ka noguruši no ierobežojumiem, drīzāk jau viņi noguruši no gaidīšanas, jo patiesībā reālu ierobežojumu Igaunijā nemaz nav tik daudz, izteikusies speciāliste.

Lutsare norādījusi, ka daži ierobežojumi noteikti jāpastiprina, bet visupirms jāievēro jau esošie - iekštelpās jāvalkā maskas, iespēju robežās jāstrādā no mājām, jāatturas no ciemiņu aicināšanas, ballīšu rīkošanas un nevajadzīgas staigāšanas pa veikaliem.

"Šie noteikumi jau ir zināmi. Ja kaut kādā veidā būtu iespējams cilvēkus apvaldīt, tas būtu liels solis uz priekšu," uzsvērusi zinātniskās padomes vadītāja.

"Mūsuprāt, jāuzlabo saziņa [ar sabiedrību], lai cilvēkiem nebūtu visu laiku jābaidās no ierobežojumiem, lai viņi drīzāk domātu, kā šai situācijā labāk rīkoties, kā droši uzturēt kontaktus ar draugiem vai vecvecākiem, kā strādāt," viņa skaidrojusi.

Interneta tiešraidē "Otse Postimehest" ("Tieši no "Postimees")" Lutsare arī sacījusi, ka padome valdībai iesaka paredzēt visu klašu grupu pāreju uz attālinātām mācībām, pārtraucot arī interešu izglītības nodarbības, bet peibildusi, ka galīgo lēmumu ceturtdien pieņems valdība.