Kariņš: Valdības darba kritiskajam vērtējumam ir objektīvs pamats (3)

TVNET jau vēstīja, ka janvārī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības darba vērtējums noslīdējis līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas laikā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā Latvijas Barometra rādītāji.

Komentējot sabiedrības vērtējumu par valdības darbu, Kariņš atzina, ka tam ir objektīvs pamats, jo sabiedrība ir nogurusi no pandēmijas, kā arī vairāki valdības lēmumi par ierobežojumiem nav bijuši pareizi.

Pēc Kariņa teiktā, pagājušā gada rudenī vajadzējis daudz straujāk pieņemt lēmumus par ierobežojumiem, lai nepieļautu saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, tomēr ministru vidū tam nebija atbalsta. "Lēmumu pieņemšanas process valdībā bija ļoti sarežģīts. Tas viss rezultējās ar to, ka uzticība valdības darbam ir zemā līmenī. Un es to jūtu," atzina Ministru prezidents.

Premjera ieskatā, uzticību valdības darba varētu veicināt atklātās Ministru kabineta sēdes, lai ikviens sabiedrības loceklis varētu redzēt, kā tiek pieņemti lēmumi. Tāpat valdība apņēmusies turpmāk skaidrāk definēt, kā sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, vienlaikus pakāpeniski ļaujot tautsaimniecībai strādāt.

Jau ziņots, ka SKDS direktors Arnis Kaktiņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" skaidroja, janvārī pasliktinājies valdības darba vērtējuma indekss, jo daļa ar valdības darbu drīzāk neapmierināto ir kļuvusi ļoti neapmierināta. "Ja decembrī 27% bija pilnībā neapmierināti, tad janvārī tādi jau ir 37%. Savukārt apmierināto īpatsvars nav īpaši mainījies," norādīja sociologs.

Valdības darba vērtējuma indekss decembrī sasniedza mīnus 41 punktus, kas ir par četriem punktiem mazāk nekā decembrī.

Ministru kabineta darba vērtējums būtiski pasliktinājās pērnā pavasara otrajā pusē, nedaudz atgūstoties līdz rudens sākumam. Taču kopš pagājušā gada septembra valdības darba vērtējuma indekss samazinājies ik mēnesi. Līdz ar to janvārī fiksētais rezultāts ir zemākais Kariņa valdības darbības laikā kopš 2019.gada februāra.

Premjers: Covid-19 krīzē aizņemto naudu valsts varēs atmaksāt bez grūtībām, ja augs ekonomika

Covid-19 krīzē aizņemto naudu valsts varēs atmaksāt bez grūtībām, ja augs ekonomika, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien ministri atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro. Līdzekļi novirzīti ar mērķi mazināt Covid-19 radītās negatīvās sekas.

Kariņš skaidroja, ka visi līdzekļi, kas Covid-19 krīzē tiek novirzīti uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam, ir nauda, ko valsts ir aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos, bet vēlāk tā būs jāatdod. Viņš piebilda, ka Latvijai patlaban ir ļoti labs kredītreitings, kas valstij ļauj aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem.

Lai mazinātu bažas par iespējamu Latvijas pārmērīgu aizņemšanos, Kariņš atzina, ka tiklīdz Latvija vairs nevarēs aizņemties tā Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas Banka par to skaļi brīdinās.

Premjers atzina, ka Latvijas ārējais parāds patlaban ir 47% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir liela nauda, tomēr Eiropas Savienības kontekstā, kur ārējais parāds ir vidēji 60% no IKP, Latvijas parāds ir salīdzinoši mazs.

Stāstot par valsts iespējām atdod aizņemto naudu, Kariņš pauda, ka to varēs atmaksāt bez lielām grūtībām gadījumā, ja augs valsts ekonomika. Tāpēc premjers uzskata, ka patlaban aizņemtā nauda ir jāiegulda gudri - ekonomikas izaugsmes veicināšanā.