Iniciatīvas autors: Psihoterapija vidusmēra iedzīvotājam ir nepieejama (1)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien uzklausīja iniciatīvas pārstāvja un nozares pārstāvju viedokli par šo jautājumu un nolēma rosināt nodot to izvērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Gūtmanis skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem valsts apmaksātu ģimenes ārsta nozīmētu psihoterapijas kursu. Viņš atzīmēja, ka Latvijā vidēji viena psihologa vai psihoterapeita konsultācija izmaksā 40-60 eiro, kamēr citviet Rietumeiropā ar ārsta nozīmējumu tās ir pieejamas bezmaksas.

Gūtmanis piebilda, ka psihoterapija mūsdienu medicīnā ir neaizstājama, bet pakalpojumu dārdzības dēļ psihoterapijas pakalpojumi vidusmēra iedzīvotājam ir nepieejami, tāpēc būtu jāparedz valsts apmaksāta psihoterapija, ja to nozīmē ģimenes ārsts vai ārsts-psihiatrs.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidents Rolands Bortaščenoks atzīmēja, ka šī ir ļoti aktuāla tēma, un īpaši šis jautājums ir aktualizējies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Pētījumi uzrāda viennozīmīgu tendenci, ka atsevišķās iedzīvotāju grupās cilvēkiem pieaug miega traucējumi, trauksme un depresija.

Viņš gan uzskata, ka "ledus ir sakustējies", jo nupat ir noslēdzies Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iepirkums, kas paredz apmaksāt ap 4200 psihoterapijas stundām ģimenēm. "Mēs redzam pozitīvas tendences, bet ir nepieciešams sistemātisks skatījums uz šo, kā arī valsts redzējums, cik lielā mērā un kā iedzīvotāju atbalstam tiek sniegti šie pakalpojumi," pauda Bortaščenoks.

Arī Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas prezidente Gunta Andžāne atzīmēja, ka viņas pārstāvētajai asociācijai šī iniciatīva patīk un viņa ir gandarīta, ka par šo sākušās diskusijas. Tāpat viņa minēja, ka psihoterapeiti ir tādi pat ārsti kā ģimenes ārsti, tikai ar savu specialitāti, taču valsts neapmaksā viņu pakalpojumus.

Tāpat viņa aktualizēja problēmu, ka viņas pārstāvētajā medicīnas nozarē tiek samazinātas valsts apmaksātas rezidentūras vietas. No četrām pērn tās samazinātas līdz vienai šogad, tādējādi vēl vairāk samazinot šo speciālistu skaitu un pieejamību. 

Deputāts Andris Skride (AP), kurš vada Sociālo un darba lietu komisiju, piekrita, ka šo iniciatīvu nodot skatīt tieši viņa vadītajai komisijai, jo tā jau risina līdzīgus jautājumus, kā arī ir gatava plašāk skatīt psihiskās veselības jautājumu.