Šonedēļ lipīgākā Covid-19 gadījumi konstatēti trīs dažādās Latvijas pilsētās

Vērtējot epidemioloģisko situāciju valstī, eksperts atzina, ka

saslimstība lēnām samazinās, taču lejupejošā tendence joprojām ir diezgan trausla.

Viņš brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija joprojām ir trausla, tāpēc nedrīkst zaudēt piesardzību. 

Gadījumā, ja sabiedrība neievēros noteiktos ierobežojumus vai arī palielināsies saslimšana ar jauno vīrusa celmu izplatību, kas patlaban ir 3%, tad saslimstība var strauji izplatīties," sacīja epidemiologs.

Viņš stāstīja, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotājiem ir 523 gadījumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 10.janvāra, kad bija maksimāli augstākais. Pēdējo 14 dienu laikā šis rādītājs ir lēni samazinājies par 8%. 

Ja šī tendence turpināsies arī nākamajā nedēļā, tad Latvija varētu izkļūt no tām Eiropas Savienības valstīm, kas patlaban ir iekrāsotas tumši sarkanā krāsā

jeb no to valstu saraksta, uz kurām ir bīstami braukt bez īpašas vajadzības, pieļāva Perevoščikovs.

"Tomēr joprojām mēs katru dienu reģistrējam diezgan daudz jaunu saslimšanas gadījumu ar Covid-19. Pēdējā nedēļā vidēji katru dienu saslima 680 cilvēki, kas ir ļoti liels apjoms, lai efektīvi izkontrolētu katru gadījumu, visas kontaktpersonas, saslimstības perēkļus," sacīja epidemiologs.

Kā vēl vienu labu tendenci viņš minēja pozitīvo testu īpatsvaru, kas nedēļas laikā ir samazinājies par 0,5% un patlaban ir 7%. Par slimības smagumu un noslodzi veselības aprūpes sistēmai liecina hospitalizēto pacientu skaits. Parasti no visiem akūtajiem gadījumiem 15% cilvēku tiek hospitalizēti. "Joprojām ir daudz hospitalizēto, jo pēdējās septiņās dienās vidēji tiek hospitalizēti 80 pacienti. Taču nedēļas laikā šis rādītājs ir samazinājies par 5%, kas ir labs rādītājs," pauda epidemiologs.

Runājot par Covid-19 testēšanas apjomu, epidemiologs to atzina par labu, jo vidēji dienā tiek veikti 9700 testi, kas sniedz objektīvu  informāciju par saslimstības ainu. Galvenais ir atklāt infekcijas avotus, jo tikai tā iespējams ierobežot slimības izplatību, sacīja Perevoščikovs, piebilstot, ka aizvien vairāk tiek veikti arī siekalu testi jeb skrīnings, kas ļauj operatīvi atklāt infekcijas perēkļus un ierobežot infekcijas izplatību.

Par to, ka valstī ieviestie pasākumi infekcijas izplatības ierobežošanai darbojas, liecina saslimstības samazināšanās visās vecuma grupās

nevis tikai kādā no tām, turklāt arī visā valsts teritorijā, skaidroja epidemiologs. Viņš piebilda, ka iepriekš būtisku ietekmi uz saslimstības rādītājiem atstāja saslimušo skaits ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros. Patlaban ārstniecības iestādēs saslimušo skaits ir tikai 5% no visiem saslimušajiem, savukārt sociālās aprūpes centros šis rādītājs ir 8%. "Šo iestāžu loma slimības izplatībā samazinās, kas arī liecina par pasākumu efektivitāti," skaidroja Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka šāda pieredze jau ir Čehijai, kur, izplatoties jaunajiem vīrusa celmiem, strauji palielinājās saslimšana un daudz cilvēku nonāca slimnīcās.

Perevoščikovs atzīmēja, ka arī Igaunijā pēdējās dienās saslimšana strauji palielinās.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka valdība patlaban ļoti piesardzīgi vērtē ierobežojumu atvieglošanu, lai nepieļautu strauju slimības izplatību. Kā piemēru viņš minēja ierobežojumus tirdzniecībā, ļaujot tirgot visas preces lielveikalos, taču, palielinot platību vienam pircējam, kas rada rindas un cilvēku neapmierinātību.

Valdība esot piešķīrusi papildu finansējumu laboratorijai, lai ar sekvencēšanas metodi varētu operatīvi noteikt Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumus, sacīja ministrs. Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā valdība arī slimnīcām ir piešķīrusi 66,6 miljonus eiro, lai tās varētu sagatavoties Covid-19 pacientu pieaugumam. "Mēs gatavojamies jebkurai situācijai, taču aicinu ikvienu būt piesardzīgam un ievērot visus ierobežojumus," sacīja Pavļuts.

Viņš arī atzina, ka

jaunais vīrusa paveids sabiedrībā var izraisīt strauju saslimstības pieaugumu.

"Tieši tāpēc mēs vakar valdībā esam lēmuši par plašāku testēšanas īstenošanu, ar dažādām metodēm, tostarp inovatīvām metodēm, izmantojot Latvijas pētnieku izstrādātās pieejas gan notekūdeņu testēšanai, gan vīrusa genoma sīkākai analīzei, lai mēs varētu, kas tie ir par vīrusa paveidiem un kā tie izplatās," klāstīja politiķis.

Jau ziņots, ka šonedēļ, analizējot 96 vīrusa paraugus, ir atrasti trīs Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš stāstīja, ka līdz šim Latvijā kopumā ir atrasti 12 Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi.

SPKC iepriekš uzsvēra, ka

jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums,

proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

SPKC iepriekš vēstīja, ka atsevišķi gadījumi saistībā ar Covid-19 mutāciju atklāti arī Dānijā, Nīderlandē, Islandē un Austrālijā.

Ir pierādīts, ka jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā, iepriekš norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja. Vairāku pētījumu rezultāti liecinot, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja - līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

Jau ziņots, ka 4.februārī valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka laika posmā no 11.februāra līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ.

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laikā posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.