"Neglītas rētas uz brīvdienu paradīzes sejas" jeb kā pandēmija pārvērtusi Maljorku (2)

“Deutsche Welle” vēsta par situāciju Maljorkā, kas ir iecienīts tūristu galamērķis. Šeit dzīvo Toms Mardorfs, kurš uzskata sevi par “bagātākās un privileģētākās salas iedzīvotāju daļas pārstāvi”. Viņam Maljorkā pieder divas mājas, kā arī citi īpašumi, kur viņš daļēji dzīvo jau kopš 1996. gada. Vācu biznesmenis naudu pelna, pārdodot kosmētiku un dažādus uztura bagātinātājus.

Mardorfs norāda, ka oficiāli viņš ir Maltas pilsonis, jo tieši tur ir viņa galvenā mājvieta. Tomēr 58 gadus vecais vācietis jūtas emocionāli saistīts ar Maljorku, tādēļ uz šo salu dodas tik bieži, cik vien iespējams. Pagājušā gada septembrī notikusī vizīte viņu šokējusi.

“Atceltā tūrisma sezona atstāja ļoti neglītas rētas Maljorkas sejā. Nabadzība šeit aug ne pa mēnešiem, bet pa dienām,” sacīja Mardorfs.

Pēc pirmā Covid-19 izplatības viļņa, kas notika pērn pavasarī, Maljorka bija viens no pirmajiem Spānijas tūrisma galamērķiem, kas tika atvērts tūristiem. Bet tas bija ļoti īss laika posms, kas nesasniedza pat divus mēnešus.

Ņemot vērā inficēšanās skaita pieaugumu vasarā, visas salas Baleāru arhipelāgā tika slēgtas tūristiem un tika izsludināta karantīna, kas ilgst joprojām. Tiek norādīts, ka Maljorka no tūristu trūkuma cieš visvairāk. Šīs salas ekonomiku par 75% nodrošināja tieši tūrisma industrija, kas ļāva salas iedzīvotājiem uzlabot savus dzīves apstākļus. Līdz ar to – vietējiem iedzīvotājiem bija jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību. Tomēr tagad šī situācija radījusi lielu nabadzību.

Neraugoties uz dažādiem atbalsta pasākumiem no Spānijas valdības, ar to ir par maz – ierobežojumiem jābūt spēkā vēl vismaz līdz martam, un pastāv risks, ka salas tūristus neredzēs vismaz līdz aprīlim.

Situāciju neatvieglo arī fakts, ka reģionālā valdība paziņojusi to, ka tērēs daļu no 140 miljardus eiro vērtajiem atbalsta dažādām nozarēm, tūrismam atvēlot vien “epizodisku lomu”. Šāds lēmums pieņemts, jo Madride uzstāj, ka “atbalsta naudai ir jāplūst uz nākotni orientētajām nozarēm”, līdz ar to vietējās varasiestādes kā galveno prioritāti ir noteikušas universitāšu, kultūras un zemkopības finansēšanu.

Pilsoņu iniciatīvas atvieglo likteni

Maljorkā situācija ir dramatiska, taču vietējie iedzīvotāji negrasās padoties – vietējās organizācijas organizē dažādus labdarības pasākumus, kas, piemēram, palīdz nodrošināt nabadzībā nokļuvušās ģimenes ar siltām maltītēm.

Mardorfs baidās, ka arvien vairāk cilvēku pandēmijas dēļ kļūs atkarīgi no dažādiem ziedojumiem un pabalstiem, jo pašlaik “vēl ir iespējams palīdzēt cilvēkiem”. Tomēr – ja situācija kļūs sliktāka, tad arī palīdzības resursi būs izsmelti.

Bijušais viesnīcas darbinieks Pols Kamerons ir viens no cilvēkiem, kurš piegādā ēdienu nabadzīgākajiem salas iedzīvotājiem. 40 gadus vecais Lielbritānijas pilsonis saka, ka Maljorkā nabadzības līmeni neraksturo tikai fakts, ka pieaudzis ubagu skaits uz ielām.

“Nabadzība nāk klusi un lēnām. Vispirms pirmie, kas cieš, ir viesnīcu un restorānu darbinieki, vēlāk jau arī advokāti un arhitekti, kuriem arī nav darba.

Mēs redzam, ka [Maljorkas lielākās pilsētas] Palmas ielās arvien vairāk parādās teltis. Tās daudziem cilvēkiem kļūst par vienīgo pajumti,” saka Kamerons. Viņš pats atzīst, ka situācija ir sarežģīta – viņš, viņa sieva un abu trīs bērni knapi spēj savilkt galus kopā un paļaujas uz saviem iekrājumiem, kuri arī tuvojas beigām.

Barts Modži, 55 gadus vecs restorāna īpašnieks no Nīderlandes, skaidro, ka situācija no finansiālās perspektīvas kļūst dramatiskāka ar katru dienu. Viņš ir aizņēmies 23 tūkstošus eiro, lai nosegtu visas ar restorānu saistītās izmaksas. Modži saka, ka Spānijas valdības palīdzība ir pārāk lēna un nepietiekama.

“Visā dīkstāves laikā esmu saņēmis vien 2000 eiro lielu pabalstu. Situācija ir tik tiešām drausmīga,” sacīja Modži.

Liktenīgā paļaušanās uz tūrismu

Lielākā daļa Maljorkas iedzīvotāju notiekošajā vaino vietējo pašpārvaldi, kura nespēj sniegt pienācīgu atbalstu, turklāt – šī krīze ir sekas ekonomiskajam modelim, kas piekopts vairākas desmitgades.

Piemēram, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados diktators Fransisko Franko mēģināja padarīt Maljorku par galveno tūrisma galamērķi cilvēkiem no bagātākām un industrializētākām valstīm no Ziemeļeiropas. Te arī radās masu tūrisma ideja, kas padarīja Maljorku par teju galveno tūrisma galamērķi viesiem no citām Eiropas valstīm.

Astoņdesmitajos gados daudzi Maljorkas iedzīvotāji kļuva bagātāki. Arvien vairāk un vairāk ārzemnieku devās uz šo salu, tāpat sākās liela nekustamo īpašumu un biznesa attīstība, piesaistot arvien jaunus speciālistus, kā restorānu īpašniekus, ārstus, advokātus un citu nozaru pārstāvjus.

Pēc Spānijas iestāšanās Eiropas Savienībā 1986. gadā Brisele arī ir palīdzējusi Maljorkai dot pozitīvu grūdienu attīstībā – par Eiropas līdzekļiem tika izbūvēta ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūra, kā arī jaunas lidostas.

Tomēr pēc Lielbritānijas lēmuma pamest Eiropas Savienību, kā arī pēc leģendārās tūrisma kompānijas “Thomas Cook” sabrukuma 2019. gadā salas zvaigžņu stunda faktiski beidzās. Un visticamāk, ka pandēmija pieliks punktu Maljorkai kā masu tūrisma galamērķim. Līdz ar to salai ir jādomā, kā citādi gūt ekonomisko labumu.

Nelielajā pilsētiņā Santaponsā, kas atrodas netālu no iecienītākajām tūristu vietām, ir viesnīcas ar vairāk nekā 60 000 gultas vietu. Lai arī šeit nabadzība nav tik izteikta, vairāk nekā 1500 mājsaimniecību pašlaik nespēj tikt galā ar visām dzīvošanas izmaksām.

Šeit gan jāpiebilst, ka lielākā daļa Santaponsas iedzīvotāji ir ārzemnieki – briti, skandināvi, vācieši un amerikāņi, kas dzīvo luksusa villās un brīvdienu mājās.

“Tā ir kā paralēlā pasaule, kurā reti kurš runā spāņu valodā. Šie cilvēki pat necenšas integrēties vietējā sabiedrībā,” saka Mardorfs.

Kā gūt labumu no pandēmijas

Pārsteidzoši, ka koronavīrusa pandēmija bagātākajiem salas iedzīvotājiem piedāvā gūt nozīmīgus labumus. Pašlaik nekustamā īpašuma mākleri cieš lielus zaudējumus, kas rada iespēju investoriem noslēgt ienesīgus darījumus, par lētākām cenām iegādājoties dārgākus īpašumus. Tas ir tādēļ, ka nekustamā īpašuma cenas ir dramatiski kritušās.

Turpretī luksusa nekustamā īpašuma tirgus segmentā, neraugoties uz krīzi, ir saglabājies stabils un pat palielinājies pieprasījums pēc augstākās kvalitātes īpašumiem Maljorkā.

Tiek norādīts, ka luksusa villas īrēšana nekad nav bijusi lētāka, jo nekustamo īpašumu pārvaldnieki nevēlas augstvērtīgajiem īpašumiem likt stāvēt tukšiem pat karantīnas laikā. Berlīnes jaunuzņēmuma “Glassdollar” dibinātājs Fabians Dudeks izmantoja šo izdevību pagājušajā rudenī, kad viņš pārcēla savas kompānijas daļas uz Maljorku.

“Karantīnu ir “vieglāk izturēt, esot tuvu pludmalei,” saka Dudeks un piebilst, ka īres maksa, ko viņš maksā par savu mājvietu Deijā, ir “patiešām pieejama”.

Tomēr brīvprātīgajam pārtikas bankas palīgam Kameronam tas viss nekādu mierinājumu nesniedz. Viņš norāda, ka vairāk nekā trešdaļa no cilvēkiem, kas katru dienu dodas uz pārtikas veikalu Santaponsā, to dara pirmo reizi mūžā.

“Viņiem ir milzīgas bailes un neziņa par nākotni,” saka Kamerons. Viņš atgrieztos Lielbritānijā, bet tikai galējas ārkārtas situācijas gadījumā. Vīrietis saka, ka “Maljorka ir faktiski droša vieta, kur audzināt savus bērnus bez narkotikām un sociāliem konfliktiem”.

Maljorkas pamešana nav Modži dienaskārtībā - viņš ir ieguldījis savā biznesā un vēlas audzināt savus bērnus tieši šeit. Taču vienlaikus viņš atzīst, ka krīze “noteikti būs mainījusi brīvdienu paradīzi”.