Klātienes mācības drošajos novados un daļēja skaistumkopšana no 1. marta: ko lēma valdība?

Attālinātajā preses konferencē piedalījās:

No nākamās pirmdienas, 22.februāra, klātienes mācības 1.-4.klasei varēs atsākt skolas no 25 pašvaldībām, ceturtdien pēc valdības sēdes preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa norādīja, ka "drošās skolas" princips tiks startēts 25 pašvaldībās.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākajiem datiem klātienes mācības 1.-4.klasei nākamajā nedēļā varēs atsākt Alsungas, Auces, Baltinavas, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrundas, Skrīveru, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku novada skolas.

Ministre norādīja, ka dažām pašvaldībām ir pieļauta saslimstības rādītāja nobīde, taču konkrētu pieļaujamo procentuālo nobīdi saslimstības rādītājam virs 200 pašvaldībām,SPKC noteiks nākamajā nedēļā. "Epidemioloģiskā situācija mainās strauji, un izmaiņas pašvaldību skaitā ir notikušas divās dienās," sacīja ministre.

Lai arī lemts, ka pedagogi, kuri ir riska grupās vecuma vai viņiem ir kādas hroniskas slimības, varēs turpināt attālinātās mācības līdz vakcinēšanās sākumam, ministrijā vēl nav apkopota informācija par to, cik daudz pedagogu varētu izmantot šādu iespēju un cik klašu rezultātā varētu mācības turpināt attālināti."

Pieļauju, ka šajās 25 pašvaldībās var būt šādi pedagogi. Konkrētu skaitu zināsim pirmdien," viņa sacīja.

Pavļuts: Vakcinācijas birojs varētu strādāt arī labāk, taču tas nevar atrisināt visus ilgstoši sakrājušos jautājumus

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi problēmas veselības aprūpes sistēmā un valsts pārvaldē kopumā, līdz ar to nav pareizi uzskatīt, ka Vakcinācijas projekta birojs spēs atrisināt visus ilgstoši sakrājušos jautājumus dažu nedēļu laikā, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Vaicāts par Vakcinācijas projekta biroja darba kvalitāti, viņš atzina, ka šis jautājums "daudziem ir uz mēles", vienlaikus piebilstot, ka patlaban, jau 11 mēnešus sadzīvojot ar pandēmiju, "mēs visi ļoti labi saprotam, cik lielas cerības tiek saistītas ar vakcināciju".

"Es ļoti labi saprotu, ka uz Veselības ministriju un biroju ir liktas lielas cerības - visas tautas un nācijas acis skatās uz mums cerīgi -, bet es arī lūdzu nelikt birojam virsū nereālas gaidas. Nav iespējams dažiem cilvēkiem pāris nedēļās fundamentāli izmainīt situāciju, kas ir uzkrājusies ilgā laika periodā," sacīja politiķis.

Vienlaikus gan Pavļuts atzina, ka, lai gan birojs patlaban "dara labāko", tas varētu strādāt arī labāk. Tomēr cita starpā ministrs atzīmēja, ka pašreizējo mērķi - nodrošināt vismaz 1000 vakcināciju katru dienu - birojs izpilda.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē uzsvēra, ka galvenais, kas valstī ir vajadzīgs, ir nodrošināt vakcināciju pret Covid-19 raitā tempā un caurredzami, kur visi saprot savu vietu rindā un kur viņi vakcinēsies. Viņš atzina, ka patlaban valstī sāk aizvien vairāk ienākt vakcīnu devu un nākammēnes devu piegādes Latvijai varētu vēl palielināties.

Vērtējot Vakcinācijas projekta biroja darbību, premjers norādīja, ka biroja mērķis ir nodrošināt, lai šis process ir raits, ātrs un saprotams. "[Vakcinācijas proces] sākums nav bijis labs. Tempi ir nepieņemami zemi. Bet šodien veselības ministrs informēja, ka temps sāk uzlaboties," pauda premjers.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā notikumi saistībā ar vakcinācijas procesu Latvijā daļā sabiedrības ir raisījusi neapmierinātību ar Vakcinācijas projekta biroja darbu.