Slēdzot līgumu par mūža pensijas polisi ar apdrošināšanas sabiedrību, pensijas saņēmējam ir iespēja pašam noteikt mūža pensijas saņemšanas biežumu - reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā.
Vispopulārākais variants ir izmaksa reizi gadā, jo tad cilvēks uzreiz var saņemt lielāku naudas summu, ko var tērēt, piemēram, kādam vērtīgākam pirkumam.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mūža pensijas kapitāla izmaksu apdrošinātājs var veikt līdz pat trīs dažāda garuma izmaksu posmos, kuru laikā tiek noteikts dažāds pensijas apmērs.
Visbiežāk seniori izvēlas saņemt pensiju reizi gadā, pirmo izmaksas posmu nosakot piecu gadu garumā (tas ir minimālais valsts noteiktais termiņš pirmajam posmam), otro posmu izvēlas viena gada garumā, jo tad šajā posmā sanāk ievērojami lielāka pensijas izmaksa, bet visu atlikumu saņem trešajā posmā līdz mūža galam.
Arī to, kā minētajos trīs posmos procentuāli tiek sadalīta izmaksājamā summa, mūža pensijas polišu īpašnieki izvēlas individuāli. Tas atkarīgs no tā, cik liels kapitāls personai ir uzkrāts fondēto pensiju 2. līmenī. Valsts regulē pirmo izmaksas posmu, kas šajā laikā ļauj saņemt līdz 50% no uzkrātā kapitāla. Otrajā posmā tendence ir izņemt maksimāli daudz no uzkrātā (piemēram, 49% no kapitāla), uz pēdējo trešo posmu atstājot minimālu izmaksu.
Pēc nāves var atstāt mantojumā
Būtisks ieguvums mūža pensijas polises saņēmējiem ir arī tas, ka 2. līmenī uzkrāto kapitālu var atstāt mantojumā. Apdrošināšanas līgumā tiek norādīts labuma guvējs, kurš pēc pensionāra nāves turpinās saņemt mūža pensiju līdz garantētā perioda beigām (maksimāli tie ir 20 gadi).