Arvien vairāk pensionāru iegādājas mūža pensijas apdrošināšanu (6)

2. līmenī uzkrāj un saņem arvien vairāk

Pēc VSAA datiem, personām, kas iegādājās mūža pensijas polisi, vidējais uzkrātais pensiju kapitāls 2020. gadā bija 6769 eiro, un tam ir tendence palielināties (2019. gadā - 6438 eiro, 2018. gadā – 6391 eiro).

“Gan iedzīvotāju skaits, kuriem ir uzkrājums 2. pensiju līmenī, gan 2. līmenī uzkrātās summas ar katru gadu palielinās.

Cilvēki kļūst zinošāki, meklē labākos risinājumus vecumdienu nodrošināšanai, tāpēc, likumsakarīgi, aug interese arī par mūža pensiju,”

stāsta "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

Pēc VSAA datiem, valstī vidējais izmaksātais pensijas apmērs personām, kas iegādājās mūža pensijas polisi, 2020. gadā bija 613 eiro, un ar katru gadu tas palielinās – 2019. gadā tie bija 593 eiro, bet 2018. gadā – 596 eiro. Kā norāda Gustsons, "Compensa Life" izmaksāto mūža pensiju apmērs ir plašs - sākot no dažiem simtiem eiro gadā līdz vairākiem tūkstošiem, kas atkarīgs no 2. līmenī uzkrātā kapitāla.

Pensijas saņemšanas regularitāti izvēlas pats

Izvēloties mūža pensijas apdrošināšanu, divi būtiskākie ieguvumi ir elastīgs, paša cilvēka noteikts pensijas izmaksas grafiks un iespēja pensiju atstāt mantojumā.

Slēdzot līgumu par mūža pensijas polisi ar apdrošināšanas sabiedrību, pensijas saņēmējam ir iespēja pašam noteikt mūža pensijas saņemšanas biežumu - reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā.

Vispopulārākais variants ir izmaksa reizi gadā, jo tad cilvēks uzreiz var saņemt lielāku naudas summu, ko var tērēt, piemēram, kādam vērtīgākam pirkumam.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mūža pensijas kapitāla izmaksu apdrošinātājs var veikt līdz pat trīs dažāda garuma izmaksu posmos, kuru laikā tiek noteikts dažāds pensijas apmērs.

Visbiežāk seniori izvēlas saņemt pensiju reizi gadā, pirmo izmaksas posmu nosakot piecu gadu garumā (tas ir minimālais valsts noteiktais termiņš pirmajam posmam), otro posmu izvēlas viena gada garumā, jo tad šajā posmā sanāk ievērojami lielāka pensijas izmaksa, bet visu atlikumu saņem trešajā posmā līdz mūža galam.

Arī to, kā minētajos trīs posmos procentuāli tiek sadalīta izmaksājamā summa, mūža pensijas polišu īpašnieki izvēlas individuāli. Tas atkarīgs no tā, cik liels kapitāls personai ir uzkrāts fondēto pensiju 2. līmenī. Valsts regulē pirmo izmaksas posmu, kas šajā laikā ļauj saņemt līdz 50% no uzkrātā kapitāla. Otrajā posmā tendence ir izņemt maksimāli daudz no uzkrātā (piemēram, 49% no kapitāla), uz pēdējo trešo posmu atstājot minimālu izmaksu.

Pēc nāves var atstāt mantojumā

Būtisks ieguvums mūža pensijas polises saņēmējiem ir arī tas, ka 2. līmenī uzkrāto kapitālu var atstāt mantojumā. Apdrošināšanas līgumā tiek norādīts labuma guvējs, kurš pēc pensionāra nāves turpinās saņemt mūža pensiju līdz garantētā perioda beigām (maksimāli tie ir 20 gadi).

Pēc "Compensa Life" datiem, pārsvarā mūža pensijas saņēmēji novērtē šo iespēju un norāda labumu guvēju. Piemēram, ja mūža pensijas saņēmējs pēc 15 gadiem nomirst, apdrošinātājs turpina vēl piecus gadus pensiju izmaksāt labuma guvējam.

Mūža pensijai - straujākā izaugsme

No dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem tieši mūža pensijas apdrošināšana Latvijā pērn piedzīvoja salīdzinoši strauju izaugsmi, norāda Gustsons. Tā 2020. gadā "Compensa Life" mūža pensijas apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 60%, sasniedzot 55 miljonus eiro, bet 2021. gadā izaugsme tiek plānota par 40% un prēmiju apjoms varētu sasniegt 80 miljonus eiro.

Latvijas pensiju sistēma paredz, ka pensiju 2. līmeņa dalībnieki ir visi strādājošie, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija vai individuāli pieteikušies pensiju 2. līmenim. Dodoties pensijā, 2. līmenī uzkrāto kapitālu var saņemt divējādi – pievienojot 1. līmenī uzkrātajam kapitālam vai iegādājoties mūža pensijas apdrošināšanu.