Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež cietumsodu, apcietinot turpat tiesas zālē (149)

Sprieduma nolasīšana ilga vairāk nekā divas stundas. 

Lembergs pēc sprieduma nolasīšanas apcietināts tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tāpat tiesa nolēma, ka Lembergam jāmaksā apjomīgas naudas summas vairākiem cietušajiem.

Daļā apsūdzību tiesa Lembergu attaisnoja.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā.

Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels tikai stājoties spēkā šādam spriedumam. Tas nozīmē, ka viņus tiesas zālē patlaban neapcietinās.

Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Par ko tiesā Lembergu & co?

Lemberga lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā 2008. gadā, apvienojot divas krimināllietas. Tiesa sāka skatīt lietu 2009. gadā. 

Pirmajā Lembergs tiek apsūdzēts kopā ar viņa dēlu Anriju Lembergu un biznesa partneri Ansi Sormuli.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, šajā kriminālprocesā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā - gandrīz piecu miljonu latu - apmērā, par nepatiesa dokumenta sastādīšanu un iesniegšanu jeb dienesta viltojumu.

Kukuļos Lembergs saņēmis 239 670 latu, teikts apsūdzībā.

Tāpat Aivars Lembergs apsūdzēts par to, ka viņš veicināja un piedalījās mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegti, izdarot to mantkārīgā nolūkā un personīgās ieinteresētības dēļ.

Apsūdzība viņam uzrādīta arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, par pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā un par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās.

Anrijs Lembergs šajā kriminālprocesā tiek apsūdzēts par to, ka viņš personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, kā arī organizētā grupā legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus un citas mantas gandrīz piecu miljonu apmērā.

Šīs darbības viņš veicis, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu un mantas iegūšanas noziedzīgumu.

Tāpat Anrijs Lembergs esot apzināti veicinājis, dodot padomus un norādījumus, sava tēva noziedzīgās darbības. Šīs darbības Aivars Lembergs izdarījis, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, veicinot un piedaloties mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegti. To, saskaņā ar apsūdzību, viņš esot darījis mantkārīgā nolūkā un personīgās ieinteresētības dēļ.

Savukārt Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis apsūdzēts par to, ka viņš apzināti veicinājis, dodot padomus un norādījumus, Aivara Lemberga noziedzīgās darbības, kuras Lembergs izdarījis, būdams amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, personiski, ņemot kukuli sevišķi lielos apmēros, saistītu ar kukuļa izspiešanu, par darbību izdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko Aivars Lembergs kā amatpersona varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli, teikts apsūdzībā.

Sormulis tiek apsūdzēts arī par to, ka viņš personu grupā lielā apmērā - 4,06 miljonu latu apmērā - izdarīja noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu un mantas iegūšanas noziedzīgumu.

Sormulim apsūdzība arī uzrādīta par to, ka viņš apzināti veicinājis, dodot padomus un norādījumus, tas ir, atbalstījis Aivara Lemberga noziedzīgās darbības, kuras viņš izdarījis, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, veicinot un piedaloties mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegti, izdarot to mantkārīgā nolūkā un personīgās ieinteresētības dēļ.

Savukārt otrajā krimināllietā vienīgais apsūdzētais ir Lembergs. Kā liecina ziņas no aģentūras LETA arhīva, Lembergam apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc trim Kriminālkodeksa pantiem. Viņam inkriminēta kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, valsts amatpersonas pilnvaru realizēšana, esot interešu konflikta situācijā, un dokumentu viltošana.

Šajā krimināllietā kā cietušais figurējis uzņēmējs Ainārs Gulbis.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", uzņēmējs Gulbis ir viens no galvenajiem lieciniekiem un cietušajiem jau iepriekš tiesai nodotajā krimināllietā, kurā apsūdzēts Lembergs.

Gulbis savulaik apgalvoja, ka Lembergs viņam esot izteicis draudus, lai panāktu savu līdzdalību "Latvijas Krājbankā", tādēļ Ģenerālprokuratūrā tika sākta pārbaude.

2001.gadā tika sākta pārbaude pēc toreizējā Latvijas Pirmās partijas politiķa Arnolda Laksas iesniegtajiem dokumentiem par to, vai Lembergs ir saistīts ar Ventspils tranzītuzņēmumu īpašniekiem. Tad arī tika aktualizēta vēl viena pārbaude - par iespējamo draudu izteikšanu Gulbim.

Gulbis ir viens no uzņēmējiem, kas vēl 90.gadu beigās sniedzis prokuratūrai paskaidrojumus par Lemberga iespējamo līdzdalību ārzonu firmās, kas kontrolēja vairākus Ventspils tranzīta uzņēmumus.

Kā intervijā laikrakstam "Diena" bija apgalvojis Gulbis, Lembergam gandrīz ar visiem viņa uzņēmumiem pastāvēja shēma, ka no konkrētas firmas tiek maksāts partijām.

Savukārt laikraksts "Neatkarīgā" rakstīja, ka viena no lietām pret Lembergu tikusi pārkvalificēta un tagad Lembergam tiekot inkriminēts, ka "Multinord" akcijas no Gulbja nav saņēmis kā kukuli, bet gan izspiedis ar draudiem izņemt naudu no kādas Gulbim piederošas bankas.

"Lai gan vairākus gadus sabiedrībai tika apgalvots, ka Lemberga kriminālprocesos tiek noskaidrota viņa "patiesā ietekme" Ventspilī, centrālais notikums simts un viena sējuma krimināllietā ir kādas līdz šim nepazīstamas un sen jau likvidētas firmas - "Lattransnafta" - akciju izspiešana. Lai gan "Lattransnafta" akcionāri tobrīd bija sešas juridiskas personas un miljonārs Vladimirs Krastiņš, akcijas Lembergs esot izspiedis ne tikai no Krastiņa personīgi, bet arī no Aināra Gulbja un Jūlija Krūmiņa, un pat no kāda SIA "Naftas parks - 100" tehniskā darbinieka," rakstīja laikraksts.

Kādus sodus prasa prokurori?

Prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt 2020. gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.

Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.

Vainu neatzīst

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Izmantojot iespēju izteikt pēdējo vārdu tiesā, Lembergs ir teicis, ka 11 gadus atpakaļ tiesa viņam un viņa aizstāvjiem sacīja, ka viņam ir jāpierāda, ka apsūdzības nav pamatotas.

Tas, pēc Lemberga vārdiem, gan viņam, gan viņa aizstāvjiem bija pārsteigums, jo viņi bija gaidījuši, ka tieši apsūdzība būs tā, kura strādās pie tā, lai pierādītu apsūdzības pamatotību. "Tas sarežģīja aizstāvju darbu un manu spēju aizstāvēties," uzsvēra Lembergs.