Latvijas ārlietu ministrs: ES jāpaplašina ierobežojošie pasākumi pret Krieviju (21)

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka padomē paredzēta plaša diskusija par Krieviju, it sevišķi pēc ES augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela vizītes Maskavā, kā arī saistībā ar tiesvedību pret opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju. Rinkēvičs uzsvēra, ka tā ir arī sagatavošanās plašākai diskusijai, kas martā noritēs Eiropadomē.

Ārlietu ministrija (ĀM) šajā jautājumā ir izstrādājusi Latvijas nostāju, uzsverot, ka ES ir jāpaplašina sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā gan Krievijas atteikumu pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu noregulējumu, kas paredz Navaļnija atbrīvošanu, gan ar citām tiesvedībām, kas nav guvušas plašu sabiedrības ievērību. Kā piemēru Rinkēvičs minēja organizācijas "Memoriāls" Karēlijas nodaļas vadītāja, vēsturnieka Jurija Dmitrijeva notiesāšanu par apšaubāmiem pārkāpumiem.

"Uzskatām, ka gadījumā ar Navaļniju pret Krievijas amatpersonām būtu jāattiecina ES cilvēktiesību sankciju režīms jeb tā saucamais "Magņitska saraksts". Patlaban ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi. Es nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai mēs pirmdien varēsim apstiprināt konkrētu Krievijas amatpersonu sarakstu, kas būs pakļautas sankcijām, vai arī tiks dota politiski zaļā gaisma, jo tas lielā mērā būs atkarīgs no gaidāmās diskusijas," deputātiem norādīja ārlietu ministrs, piebilstot, ka ES ir plašs atbalsts virzīties uz priekšu un piemērot jauno cilvēktiesību mehānismu.

Pēc Rinkēviča paustā, Latvija norāda, ka ir jāstiprina ES atbalsts Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī jāstiprina ES un tās austrumu partnerības valstu noturība pret dažāda veida hibrīddraudiem, ko rada Krievija.

"Mēs arī uzskatām, ka Krievijas rīcība ES augstā pārstāvja vizītes laikā Maskavā un trīs ES dalībvalstu diplomātu izraidīšana, kā arī agresīvā retorika liecina par to, ka ES nav pamata mainīt tās politiku pret Krieviju," akcentēja ārlietu ministrs.

Politiķis deputātiem pavēstīja, ka ES Ārlietu padomē plānots diskutēt gan par Krieviju, gan par Honkongu. Tāpat plānots pārrunāt Stratēģisko kompasu drošības un aizsardzības jomā. Pēc ārlietu ministra paustā, notiks arī neformāla viedokļu apmaiņa videokonferences formātā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.

Rinkēvičs norādīja, ka ES Ārlietu padome sāksies ar ievadpiezīmēm, kur Borels informēs par situāciju Mjanmā pēc militārā apvērsuma, kā arī par dienvidu kaimiņu politiku pirms Eiropas Komisijas komunikācijas publicēšanas. ES Ārlietu padomē tiks pārrunāts arī jautājums par situāciju Baltkrievijā.

Runājot par Honkongu, Rinkēvičs norādīja, ka visticamāk gan diskusijas laikā, gan arī ES politikā liels uzsvars tiks likts uz cilvēktiesību un politisko tiesību un brīvību ievērošanu Honkongā. Latvijas nostāja paredz, ka ES Honkongas jautājumā ir jāturpina paust publiska un principiāla pozīcija. ES rīcībai ir jābūt konsekventai, norādot uz Ķīnas darbību Honkongā un vēršanos pret pilsoniskām brīvībām kā uz nepieņemamu darbību, kas atstās negatīvas sekas uz ES un Ķīnas attiecībām. Tāpat ir būtiski, ka ES uztur arī nepastarpinātus kontaktus ar Honkongas administrācijas pārstāvjiem.

Pievēršoties sadaļai par Stratēģisko kompasu drošības un aizsardzības jomā, ārlietu ministrs norādīja, ka tas balstās uz četriem pīlāriem - krīžu vadību, noturības spēju attīstību un partneru attiecības. Kā norādīja Rinkēvičs, Latvija atbalsta šo diskusiju un uzskata, ka ir svarīgi atspoguļot līdzsvarotu tvērumu arī ģeogrāfiski - ES jābūt aktīvai gan austrumu, gan dienvidu kaimiņu reģionos. Ārlietu ministrs akcentēja, ka Latvijai visbūtiskākais un svarīgākais ir noturības pīlārs, it sevišķi attiecībā uz kiberdraudiem gan kibertelpā, gan informatīvajā telpā. Tāpat būtiska ir cīņa ar dezinformāciju, pavēstīja Rinkēvičs.