TM izstrādā grozījumus Sodu izpildes kodeksā par notiesāto palaišanu uz tuvinieku bērēm (3)

Ministrijā informēja, ka pašlaik, sakarā ar noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ieslodzījuma vietā jau kopš 2020.gada 14.oktobra ir būtiski ierobežots ieslodzīto tiesību apjoms, tai skaitā, arī noteikts aizliegums ieslodzītajiem īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietas teritoriju.

Jau ziņots, ka pērn ieslodzītais Juris Krasovskis ST bija iesniedzis konstitucionālo sūdzību, kurā pauda nostāju, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.2 panta pirmā daļa pārkāpj viņa konstitucionālas tiesības un neatbilst Satversmes 91.panta otrajam teikumam un 96.pantam.

Pieteikuma iesniedzējs sūdzējās, ka apstrīdētā norma viņam - ieslodzītajam, kas izcieš sodu slēgta cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, - liegusi tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietu sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību.

Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet 96.pants - ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

ST secināja, ka liegums smagi notiesātiem cietumniekiem īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietu ir uzskatāma par diskrimināciju un šāda norma nevar atbilst Satversmes 91.pantam.

Tiesas vērtējumā, tuva radinieka bēru apmeklēšana ir būtiska personas autonomijas un pašnoteikšanās izpausme. Bēres citstarp ir ģimenes locekļu kolektīva atvadīšanās no mirušā un ļauj ne tikai atdot pēdējo godu mirušajam, bet arī nostiprināt ģimenes locekļu savstarpējās attiecības. Tādēļ tuva radinieka bēru apmeklēšana ietilpst tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā un apstrīdētā norma pārkāpj Satversmi, uzskata ST.

Apstrīdētā norma esot vienīgā norma, kas regulē šādas situācijas un nosaka, ka īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietas teritoriju var vienīgi tie notiesātie, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Pamatojoties uz augstāk minētajiem faktiem, ST noteica Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.2 panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtā cietumā vai daļēji slēgta cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietas teritoriju sakarā ar tuva radinieka nāvi, par neatbilstošu Satversmes 96.pantam.

ST piedāvājusi, ka līdz jauna normatīvā regulējuma spēkā stāšanās brīdim šādiem lūgumiem var tikt piemērota tāda pati kārtība, kādā tiek izskatīti lūgumi, kas saņemti no notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Iepriekš TM Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna skaidroja, ka tiesas spriedums ministrijai rada ļoti daudz jautājumu, lai gan pēc būtības tas ir tieši piemērojams, kas nozīmē, ka steidzami normatīvo aktu grozījumi nav nepieciešami.

ST spriedumā gan nav nevienas norādes par to kādā veidā jānodrošina notiesātā atrašanās sabiedrībā. Notiesātie, kuri atrodas soda izciešanas zemākajā pakāpē, visticamāk, ir pietiekami bīstami un tagad iznāk, ka šādas personas būtu jāpalaiž uz tuvinieku bērēm.

Tāpat nav skaidrs, kā nodrošināt notiesāto pavadīšanu, proti, kura iestāde īstenotu konvojēšanu un personas uzraudzību.

"Līdz ar to šajā jautājumā ir ārkārtīgi daudz juridisku nianšu. Tāpat kā reaģētu notiesātā tuvinieki, ja viņš uz bērēm ierastos formastērpos ģērbta un bruņota personāla pavadībā. Cita starpā nav skaidrs, kā atrisināt pašu konvojēšanas jautājumu, jo Tieslietu un Iekšlietu ministrijām jau gadiem šis jautājums ir ļoti sāpīga tēma," sacīja Ķipēna.

Tāpat problēmas rada apstāklis, ka, tuviniekam nomirstot Latvijā, ierasta prakse ir bēres sarīkot diezgan ātri. Ņemot vērā minēto, cietuma administrācijai būs ļoti īsā laikā jāizvērtē daudzi kritēriji un jāpieņem kvalitatīvs lēmums. Turklāt, ja lēmums būs negatīvs, tad ieslodzītais var nepaspēt tuviniekiem paziņot par to.

Tāpat būs grūti atbrīvot no slēgtā cietuma zemākajā pakāpē esošu notiesāto, ja viņš, piemēram, īsu laiku pavadījis cietumā, bet uzreiz jau saņēmis ziņas par tuvinieka nāvi, skaidroja Ķipēna.

"Ārkārtīgi daudz izaicinājumu. Ikdienai esam definējuši kritērijus, procedūru, bet attiecībā uz normatīvo aktu grozījumiem nesteigsimies, jo jāizvērtē visi par un pret," norādīja Ķipēna.