Tagad IeM ierosinātais Krimināllikuma pants, kas paredzētu kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, ja tas veic tam uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības jomā, visticamāk, attiektos arī uz šādiem gadījumiem. Ministrijā uzskata, ka likuma grozījumi varētu palīdzēt šādas situācijas novērst.
“Kādēļ šajā situācijā mēs uzsvērām šo atbalstu saviem darbiniekiem? Jo Covid-19 laikā cilvēki vairs nevērtē godu un cieņu tā, kā tas varbūt tika vērtēts pirms gadiem 10 un 20.
Šobrīd jau šī demokrātija ir pāraugusi visatļautībā, un cilvēki nerēķinās ar šīm sekām, kas varētu iestāties,” skaidro IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) kopumā grozījumu ieceri un virzību atbalsta, tomēr vērš uzmanību uz to, ka jau šobrīd vairākos likumos ir mehānismi, kas domāti policistu aizsardzībai, taču tie netiek pilnvērtīgi izmantoti.
LIDA valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns tagadējo situāciju, par ko stāstot LIDA biedri, raksturo šādi: “Dienests ir radījis to situāciju, ka labāk es neko nesaku, ka man iespļāva sejā, nekā ja es pateikšu, ka man iespļāva. Jo tad es saņemšu pretī: bet tu taču pats pieļāvi, ka tev iespļāva! (..) Un viņš saka: OK, nu labi, tad es labāk aizmirstu par šo situāciju un dzīvoju tālāk. Un tad viņam tas viss krājas, krājas kaut kur iekšā, apziņā un zemapziņā. Rodas tālāk jau šī problēma, un viņš uz darbu vairs negrib iet, jo viņš saprot – ak dievs, ja es kaut ko ne tā izdarīšu, mani sodīs, bet, ja man kaut ko izdarīs, tad faktiski aizstāvība labākajā gadījumā būs no arodbiedrības, bet dienests vispār man pateiks, ka pats vainīgs esi. Nu te ir tas, kas ir jāmaina. Tā ir tā attieksmes maiņa, par ko mēs runājam gadiem ilgi jau.”