Valsts ieņēmumu dienests ļoti rūpējas par savu reputāciju un sola būt nesaudzīgs pret negodprātīgiem darbiniekiem. Tomēr uzņēmēju vidē joprojām cirkulē ziņas, ka ir starpnieki, kas piedāvā par atlīdzību sakārtot attiecības ar VID auditoriem. Solot VID auditu pabeigt bez pārkāpumu konstatēšanas un soda naudām.
KNAB aptur grupējumu, kas tirgojis VID auditu rezultātus (20)
Pašam Ieņēmumu dienestam ar šādu personu izķeršanu savās rindās pagaidām pārāk labi nesokas. Taču vienu šādu grupējumu pēc uzņēmēju iesniegumiem ir notvēris Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Pagājušajā nedēļā korupcijas apkarotāji pabeidza izmeklēšanu un nodeva lietu prokuratūrai. Tajā par kukuļdošanas organizēšanu, kukuļu pieprasīšanu un piesavināšanos apsūdzība tiek prasīta trīs starpniekiem.
Viens no viņiem ir bijušais VID darbinieks ar labiem kontaktiem iestādē.
Valsts ieņēmumu dienesta auditoriem ir liela vara. Izanalizējot visus uzņēmumu darījumus, tiem ir informācija gan par pārkāpumiem, gan to, cik no firmas varētu prasīt par acu pievēršanu. Iekšējās drošības sistēmas arvien ir bezspēcīgas ļaunprātību novēršanā.
Pirms gada Valsts ieņēmumu dienests auditēja kādu nelielu medicīnas preču tirgotāju. Uzņēmumam kontā bija iesaldēta prāva naudas summa, draudēja desmitos tūkstošu mērāms uzrēķins. Ar firmas vadītāju sazinājās kāds nepazīstams cilvēks, kurš apgalvoja, ka uzrēķins ir neizbēgams, ja vien uzņēmējs nesamaksās pāris desmitu tūkstošu kukuli.
Persona, kas uzrunāja uzņēmēju, bija starpnieks, pats ieņēmumu dienestā nestrādāja. Taču viņam bija smalka informācija par uzņēmuma grāmatvedību, darījumiem un iesaldētajām summām.
Tāda varēja būt tikai VID darbiniekiem.
Uzņēmējs devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Tur 30.aprīlī izmeklētājs sāka krimināllietu par kukuļa pieprasīšanu. Sākās izmeklēšana un operatīvais darbs, lai korumpantus pieķertu ar naudu.
22.septembrī KNAB aizturēja divus starpniekus, kā arī bijušo VID darbinieku Armandu Jaunzemu, kam tie nodeva kukuļa naudu.
Armands Jaunzems Valsts ieņēmumu dienestā strādāja no 2008.gada 13.oktobra. Rīgas reģionālās iestādes Tematisko pārbaužu pārvaldes galvenā nodokļu inspektora amatā. 2011.gada vasarā viņš darbu dienestā atstāja.
Lursoft datu bāzē atrodama informācija, ka Jaunzems ir īpašnieks un valdes loceklis uzņēmumā Forniro – L. Firma deklarējusi, ka nodarbojas ar mēbeļu mazumtirdzniecību. Tā reģistrēta kādā privātmājā Jūrmalā.
Uzņēmumu gada pārskati liecina, ka ar biznesu bijušajam VID darbiniekam nav veicies. Viņš ir bijis dalībnieks un amatpersona firmās, kas nodarbojas ar datoru programmatūru, mēbeļu tirdzniecību.
Tās visas reģistrētas dzīvokļos, strādājušas ar zaudējumiem un nodokļu parādiem.
KNAB izmeklētajā krimināllietās ir atklātas divas kukuļa prasīšanas epizodes. Otrā gadījumā nauda prasīta no kāda kokapstrādes uzņēmuma. Naudas prasītājus nav apturējis pat tas, ka viens no starpniekiem tobrīd jau atradās apcietinājumā par pirmo epizodi.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, visticamāk, kontakti Jaunzemam ir cieši. Sieva viņam strādā Nodokļu un muitas policijā. Juridisko personu audita daļā vienu nodaļu vadīja viņa māte, vēl citas nodaļas priekšnieks bija mātes draugs. Tieši šajā daļā strādājošie veica abu lietā iesaistīto firmu auditus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem neizdevās pierādīt, kurai amatpersonai kukulis bija paredzēts. Nevienam VID darbiniekam nu jau prokuratūrā nodotajā lietā nav aizdomās turamās personas statusa.
Lietas izmeklēšanā pieslēgusies arī Valsts ieņēmumu dienesta iekšējās drošības pārvalde, veikta dienesta izmeklēšana audita nodaļās.
Ierosinātas sešas disciplinārlietas par pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu.
Lai arī nav zināms, vai kukuļa pieprasītājiem bija reālas iespējas ietekmēt audita rezultātu, vai tā bija dienesta informācijas izmantošana, lai izkrāptu naudu, šāds gadījumi grauj Valsts ieņēmumu dienesta prestižu.
Kukuļu summa šajā lietā ir ap 60 tūkstošiem eiro. Tik liela ir Ieņēmumu dienesta audita nodaļas vadītāja divu gadu alga.
Valsts ieņēmumu dienesta vadība cenšas pieklusināt un notušēt savu darbinieku pārkāpumus. Dienests žurnālistiem liedz iepazīties ar lēmumiem disciplinārlietās, aizbildinoties, ka tā ir darbinieku privātā dzīve.