Pirmās parkošanās palīgsistēmas, ko ieviesa 2003.gadā, neieguva plašu izplatību, taču, laikam ejot, tās ir kļuvušas ievērojami labākas. Tā ir laba ziņa autovadītājiem, kurus biedē paralēlā vai perpendikulārā auto novietošana, jo ar daļu uzdevuma auto spēj tikt galā pats.
Aktīvā parkošanās atbalsta sistēma darbojas, izmantojot sensorus, kameras un programmatūru. Modernākās sistēmas atpazīst brīvās stāvvietas ne tikai pēc attāluma starp automobiļiem, bet arī pēc stāvlaukuma marķējuma.
Parkošanās palīgus dažkārt kritizē par sarežģīto darbību secību un lēndarbību, tomēr to priekšrocības atsver trūkumus - galvenais, ka tie spēj auto novietot vietā, uz kuras izmantošanu nebūtu gatavs katrs autovadītājs.
Automātiskā parkošanās sistēma
Radījuši parkošanās palīgus, ražotāji ķērās pie vēl vairāk automatizētām sistēmām. Izmantojot tās, braukšana, virziena maiņa, pārnesumu pārslēgšana vairs nav vadītāja uzdevums, jo šos pienākumus pārņem gudrs aprīkojums. Dažos modeļos pat automātiski ieslēdzas P jeb stāvēšanas režīms.
Tehnoloģijai attīstoties, paplašinās arī sniegtās iespējas. Tesla elektromobiļi bija vieni no pirmajiem, kuri varēja iebraukt un izbraukt no autostāvvietas, vadītājam un pasažieriem paliekot ārā. Autonomi veicamais attālums ir ierobežots - tikai ducis metru, bet ar to pietiek, lai auto novietotu garāžā.
Amerikāņu piemēram sekoja BMW un tādas pašas autonomās funkcijas ieviesa 5. un 7. sērijas modeļos.
Jaunās paaudzes Kia Sorento parkošanās sistēma arī ir sasniegusi jaunu attīstības līmeni - vadītājs var apstāties pie brīvas vietas, izkāpt no auto un pabeigt auto novietošanu, izmantojot viedo atslēgu. Sistēma pati kontrolē manevru tempu un var nedaudz mainīt kustības virzienu. Kad sistēma uztver citu automašīnu, riteņbraucēju vai gājēju, tā iedarbina bremzes un atsāk parkošanās procesu tikai tad, kad turpināt manevrus ir droši.
Šo aprīkojumu var izmantot ne tikai auto novietošanai, bet arī izbraukšanai no šauras vietas - ļoti parocīgi biezi apdzīvotās pilsētās un šaurās stāvvietās.