Zinātnieki pēta noslēpumaino uzrakstu Edvarda Munka gleznas “Kliedziens” stūrī (1)

Eksperti jau sen ir sprieduši par to, kāda ir šī uzraksta autora identitāte. Daži no pētniekiem uzskata, ka to uzrakstījis kāds neapmierināts ļaundaris, bet citi domā, ka to izdarījis pats gleznas autors. Tagad pēc jauna analīze liecina, ka tas gandrīz bez šaubām ir Edvarda Munka rokraksts. 

Blāvais uzraksts ir redzams ar neapbruņotu aci, tomēr nav īsti skaidrs. 

“To ir ļoti grūti interpretēt. Ar mikroskopu var redzēt, ka zīmuļa līnijas atrodas virs krāsas, tātad nonākušas tur pēc tam, kad mākslas darbs bija pabeigts. Tomēr nav skaidrs, kad un kāpēc,” ziņoja pētnieks Tjerī Fords. 

Šī “Kliedziena” versija ir viena no četrām gleznas versijām, kuras uzgleznoja mākslinieks, tomēr tā ir vienīgā, uz kuras ir šāds uzraksts, rakstīts izdevumā “The New York Times”. 

Pirmo reizi šo uzrakstu pieminēja dāņu mākslas kritiķis 1904. gadā, kad glezna tika izstādīta Kopenhāgenā – 11 gadus pēc tam, kad Munks to bija radījis. Kritiķis toreiz domāja, ka to uzrakstījis kāds no izstādes apmeklētājiem. 

Lai atrisinātu mistēriju, pētnieku komanda uzņēma gleznas infrasarkanās fotogrāfijas. Tas padarīja zīmuļa līnijas krietni skaidrākas. Pēc tam zinātnieki šo uzrakstu salīdzināja ar Munka rokrakstu no viņa dienasgrāmatām un vēstulēm, kā arī izanalizēja detaļas, kas zināmas no gleznas pirmās izstādīšanas Norvēģijā. 

“Tas, bez šaubām, ir Munka paša rakstīts. Rokraksts un notikumi, kas norisinājās 1895. gadā, kad Munks pirmo reizi šo gleznu parādīja Norvēģijas sabiedrībai, liecina par to pašu,” stāstīja pētnieki. 

Pētnieki spriež, ka Munks šo frāzi uzrakstīja pēc tam, kad viņa darbs pirmo reizi tika izstādīts publiski Norvēģijā - 1893. gadā Blumkvista galerijā. (Iepriekš viņš šo gleznu bija izstādījis citās valstīs). Izstāde Norvēģijā izpelnījās pamatīgu kritiku. Viens no kritiķiem, piemēram, rakstīja, ka šī glezna ir pierādījums tam, ka cilvēkam nevajadzētu Munku uztvert kā nopietnu cilvēku ar normālām smadzenēm. 

Tajā laikā studentu biedrība Kristiānijā sāka diskusiju par Munka gleznām. Tajā daži pauda pozitīvu viedokli par Munka gleznām, bet citi negatīvu, jo domāja, ka Munks nav īsti garīgi vesels. Visticamāk, Munks šajā diskusijā bija klāt un dažus no izteikumiem ņēma pie sirds. Jāpiemin, ka arī viņš pats uztraucās par savu psihisko stāvokli, jo vairāki viņa ģimenes locekļi cieta no garīgajām slimībām. 

“Teorija ir tāda, ka Munks šo frāzi uzrakstīja pēc tam, kad dzirdēja citus izsakāmies par viņa garīgo veselību. Šo uzrakstu var uztvert gan kā ironisku komentāru, gan kā mākslinieka ievainojamības izpausmi,” piebilda pētnieki.