Nedēļas fokusā ⟩ Studijā Daniels Pavļuts (16)

Par sagaidāmo "cunami" un saslimstības trešo vilni, valdības veiktspēju un viedokļu šķelšanos epidemiologu rekomendāciju kontekstā, Vakcinācijas biroja darba vērtējumu, kā arī personiskajām un valsts atbildības līnijām cīņā ar COVID-19 - skaties tiešraides ierakstu!

Viedokļu apmaiņa valdībā un iespējamais trešais vilnis

“Līdzīgi kā Latvijas sabiedrībā, arī valdībā ir dažādas nostājas. Viens viedoklis ir tas, ka ir strauji nepieciešams atjaunot darbību dažādās nozarēs. To var saprast, jo cilvēki grib strādāt un līdzekļi beidzas. No otras puses, un tas ir viedoklis, ko pārstāvu es, mēs redzam, ka Eiropā plosās šie jaunie vīrusa paveidi, kas ir lipīgāki un ir izraisījuši jaunus uzliesmojumus citās valstīs, mums ir pamats prognozēt, ka Latvijā tuvākajā laikā atkal var sekot saslimstības pieaugums. Tāpēc šajā brīdī atjaunot nozaru darbību un palielināt cilvēku pārvietošanos nebūtu atbildīgi,” saka Pavļuts.

Viņš uzskata, ka valdībai ir jābūt vienotai kā komandai lēmumu pieņemšanā. It īpaši tas attiecas uz situāciju, ja Latvijā jaunais Covid-19 paveids kļūs dominējošais. Tāpat valdībai būs jādomā, kā atjaunot nozaru darbību brīdī, kad to varēs atļauties, tomēr pagaidām šajos jautājumos vienprātības nav.

Sakot, ka ierobežojumi nestrādā, jāņem vērā, ka ierobežojumi nav kaut kas abstrakts, norāda ministrs. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība neievērā spēkā esošās prasības, līdz ar to saslimstība krītas ļoti lēni.

“Valdība var ieskriet ar pieri sienā un izdomāt citus risinājumus, bet tie risinājumi strādās tad, ja Latvijas sabiedrība spēs un gribēs izpildīt šos risinājumus. Tas ir galvenais jautājums, kā nonākt pie prasībām, kuras kopīgi spēsim izpildīt,” saka Pavļuts.

Attiecībā uz Covid-19 trešo vilni, Latvijai būs jāveic papildu testēšana, kā arī jāsaprot, kurās vietās izplatās konkrēti paveidi.

“Skaidrs ir tas, ka atkal būs jālemj par kādu nozaru darba apturēšanu un cilvēku kustības ierobežošanu. Bet tie ir galēji lēmumi. Piemēram, Lietuvā pārvietošanās ierobežojumi ir palīdzējuši panākt ievērojami straujāku saslimstības samazinājumu, nekā Latvijā. Tomēr uztraukums par trešo līmeni ir arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka Lietuvā saslimstības līmenis ir ievērojami zemāks, nekā mums. Tāpēc mums šis trešais vilnis būs ar krietni smagākām sekām, nekā kaimiņvalstī,” brīdina Pavļuts.

Latvijai ir jābūt gatavai Covid-19 trešajam vilnim, nevis tā kā rudenī, kad pārāk lēni tika lemts par ierobežojumu noteikšanu, tādējādi noguļot otrā viļņa sākumu. Šoreiz tā izdarīt nedrīkst, un par to ir jālemj jau tagad.

Valdībai ir ļoti svarīgi iezīmēt virzienu, kā sabiedrībai sadzīvot, kā arī – kā darboties nozarēm un skolām vairākus turpmākos mēnešus ar Covid-19, mēģinot veiksmīgi sadzīvot ar šo slimību.

Pašlaik visā veselības nozarē ir mobilizēti spēki, lai ārstētu Covid-19 pacientus – šie cilvēki tiek ārstēti visu līmeņu slimnīcās visā Latvijā. Vietām, it īpaši Vidzemē ir ļoti sarežģīta situācija. Jāņem vērā, ka arī no Covid-19 izriet dažādas veselības problēmas.

“Ir būtiski varēt turpmāk ārstēt šos cilvēkus un nodrošināt viņiem rehabilitāciju. Tāpēc tiek strādāts, lai valsts spētu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus, lai ar Covid saslimušie spētu atgūties no slimības,” saka Pavļuts.

Visticamāk, ka plānveida operācijas vēl nevarēs atsākt martā. Nevar zināt, vai trešais vilnis Latviju sasniegs. Visticamāk, ka kāds saslimstības pieaugums būs. Tāpat Latvijā mainās saslimstības struktūra – arvien vairāk slimo jauni cilvēki.

“Ir liela kustība, ir liela pārvietošanās, uz ielām ir daudz mašīnu, dzīve normalizējas. Tas nozīmē lielāku saslimstību aktīvo cilvēku vidū. Tāpēc ir grūti prognozēt, kad veselības sistēma tiks atslogota, tas ir atkarīgs no katra cilvēka paša,” pauž Pavļuts.

Vakcinācija Latvijā

Covid-19 un vakcinācijas projekts veiksmīgi parāda vājās vietas Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Tā ir decentralizēta sistēma – ļoti fragmentēta. Iepriekš nekad nav bijis liels laika spiediens vakcināciju jautājumos. Tāpēc pašlaik nākas saskarties ar iepriekš nebijušām problēmām. Katrs vakcinācijas posms un fāze ir citādāka.

“Viena lieta ir vakcinēt mediķus – šeit tomēr tā vakcinēšana ir saistāma ar lielajām slimnīcām, tāpēc to var īstenot visai ātri. Sociālie aprūpes centri – tas ir cits stāsts. Mēs sūtām brigādes uz šiem centriem, un te ir citi cilvēki, cita gatavība vakcinēties. Mēs sākam vakcinēt 300 000 senioru. Ir aktīvi seniori, kuri paši piesakās. Ir tādi, kurus būs jāmeklē un jāzvana viņiem. Ir arī tādi, kuriem būs nepieciešamas izbraukuma vakcinācijas brigādes.

Tie ir ļoti sarežģīti jautājumi, un mēs saskaramies ar daudz problēmām, kuras risinām procesā. Neizbēgami, ka tik vērienīgā procesā kļūdas būs,” norāda Pavļuts.

Pie vakcinēšanas ātruma 3000 – 4000 cilvēku dienā, Latvija ātri apgūst ievesto vakcīnu apjomu un mēģina nodrošināt raitu un nepārtrauktu vakcinācijas procesu. Paralēli tiek strādāts pie tā, lai masveida vakcinācijas posmā pēc pusotra mēneša būtu iespējams vakcinēt desmit reizes vairāk cilvēku.

Visaugstākā riska grupa ir cilvēki ar smagām saslimšanām, un to lemj mediķi. Tie ir cilvēki, kuriem ir smagas medicīniskās indikācijas, un šos cilvēkus vakcinē ārpus kārtas. Tad seko cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kuru vakcinēšana sāksies nākamajā posmā. Latvijai ir jānodrošina raitu vakcinācijas procesu.