Gada pirmajā ceturksnī atkal gaidāms bezdarba līmeņa pieaugums (1)

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzina, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis gada nogalē ekonomiku un darba tirgu skāra mazāk negatīvi, kā tika gaidīts, proti, bezdarbs 2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, samazinājās par 0,5 procentpunktiem - līdz 7,9%.

"Tomēr ne viss ir tik rožaini. Tas, ka darba tirgus ir kļuvis "stīvāks", liecina nodarbinātības sarukums. Pērn ceturtajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 7,3 tūkstošiem.

Acīmredzot, situācija darba tirgū ir piespiedusi daudzus uz kādu laiku no tā izstāties un pavērot no malas, sagaidot labākus laikus,"

minēja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka arī pērn kopumā situācija darba tirgū ir noturējusies pietiekami labi, jo, lai arī bezdarbs pieauga par 1,8 procentpunktiem, sasniedzot 8,1%, kāpums bija mazāks, nekā prognozēts.

"Savu lomu nospēlēja valsts atbalsts, īpaši paplašinātais instrumentu klāsts otrā viļņa laikā. Tas uzņēmējiem deva iespēju elastīgāk reaģēt uz situāciju un nosargāt darba vietas.

Tāpat joprojām novērojama visai dominējoša cerība, ka izaicinājumi ir pārejoši, tādēļ, ja pastāv iespēja, darba devēji ar darbinieku atlaišanu nesteidzas,"

sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš pauda, ka pieejamie rādītāji par gada sākumu norāda, ka aktivitāte ekonomikā salīdzinājumā ar 2020.gada nogali ir pasliktinājusies, kas nozīmē ka bezdarbs pirmajā ceturksnī atkal pieaugs. Vienlaikus pozitīvākas tendences būs vērojamas otrajā ceturksnī, īpaši gadījumā, ja ierobežojumu atcelšana neatnesīs jaunu infekcijas uzliesmojumu. "Ja no tā izvairīsimies, darba tirgus trešajā ceturksnī atdzīvosies vēl pārliecinošāk. Savukārt tas, kā veiksies šā gada nogalē, izrietēs no vakcinācijas tempa un spējas nokontrolēt vīrusa riskus," klāstīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%. "Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šā gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī," viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām - Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu, kamēr

citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. 

Viņš piebilda, ka bezdarbs iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6% 2020.gada pirmajā ceturksnī līdz 4,5% gada nogalē, tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5% līdz 10%. "Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā no 15% līdz 10% ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6% līdz 8% pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars.

Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi,"

klāstīja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomikā lielākais izaicinājums šobrīd ir Covid-19 un tā izplatības ierobežošanai nepieciešamie fiziskās distancēšanās pasākumi. Pēdējās nedēļās ir būtiski palielināts valsts atbalsts ekonomikai, taču ir skaidrs, ka bezdarba atgriešanās iepriekšējā līmenī Latvijā būs iespējama tikai pēc pandēmijas beigām. Lai tas notiktu, ir svarīgi saglabāt ienākumus cilvēkiem, kuri šobrīd nedrīkst strādāt. 

"Atbalsts ģimenēm un papildus investīcijas būvniecības jomā, protams, krīzes skartajām pakalpojumu nozarēm tiešā veidā nepalīdzēs, tomēr tas noteikti veicinās pieprasījuma atkopšanos, kolīdz pakalpojumu nozaru darbību atļaus epidemioloģiskā situācija. Tas savukārt nozīmē, ka

šobrīd ir kritiski svarīgi kāpināt vakcinācijas tempus, lai gada otrajā pusē nebūtu atkal jāaptur daudzu nozaru darbība.

Ja tas izdosies, tad bezdarbs Latvijā šogad varētu samazināties līdz 7,5% un nākamgad noslīdēt zem 7%," teica Āboliņš.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzina - darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrība un darba tirgus ir labi spējuši pielāgoties pandēmijai, kuras radītās pārmaiņas ekonomikā un dzīvesveidā ir dramatiskas. 

Viņš norādīja, ka pandēmijas pirmā viļņa ietekme sasniedza kulmināciju 2020.gada otrajā ceturksnī, kad darba meklētāju īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni pieauga par 2,2 procentpunktiem, sasniedzot 8,6%. "Diemžēl šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis varētu būt pārsniedzis 9%.

Tieši šis ir pandēmijas smagākais brīdis.

Rūpniecībai klājas labi, bet ierobežojumu skarto pakalpojumu nozaru daļa ekonomikā ir lielāka, šie ierobežojumi ir stingrāki un ilgstošāki nekā pavasarī," uzsvēra Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja - ja cīņā ar pandēmiju būs nopietnas neveiksmes, piemēram, tāpēc, ka attīstīsies pret vakcīnām noturīgi varianti, tas nenozīmē, ka ekonomikā būs mūžīga krīze. "Ja vakcīnas kaut kādu iemeslu dēļ nestrādās perfekti, tad

risinājums nebūs mūžīgi ierobežojumi. Risinājums būs samierināšanās ar to, ka infekcijas slimības ir kļuvušas par lielāku draudu, nekā bijām pieraduši.

18.gadsimtā nebija Covid, bet tad bija bakas, holera, tīfs, masalas un daudzas citas šobrīd retas infekciju slimības. Taču cilvēki vienalga gāja uz tirgiem un operu. Ļoti daudzas cilvēku izvēles ikdienā liecina, ka risku samazināšana nav vienīgais apsvērums, viņi sabalansē dažādas vēlmes. Tas ir galējs piemērs, taču ir cilvēki, kuri kāpj Karakoruma kalnu virsotnē K2, kaut ir zināms, ka neatgriežas katrs ceturtais.

Cilvēku vairākums mūžīgi neakceptēs to, ka valsts pret viņiem izturas kā aukle,"

klāstīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka galvenais scenārijs ir nevis samierināšanās ar koronavīrusu kā nenovēršamu dzīves fonu, bet tā izskaušana vai vismaz pārvēršana par maznozīmīgu risku ar jau esošo vakcīnu un to modifikāciju palīdzību, kā arī jaunām ārstēšanas metodēm, par kurām regulāri ziņo zinātnieki. "Izpratne par to, ka šāds atrisinājums ir, iespējams, palīdzēs nodrošināt, ka tiek ievēroti ierobežojumi, kas visumā šķiet pamatoti, kaut arī ir diskutabli lēmumi, kas veicina pircēju plūsmas koncentrēšanos atsevišķos veikalos," sacīja Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka 2021.gadā nodarbinātības kāpumu Latvijā radīs apspiestā patēriņa atdzīvošanās, bet 2022.gadā stafeti pārņems milzīgs investīciju bums, kas turpināsies vairākus gadus. Turklāt varētu aktivizēties ne tikai sabiedriskā, bet arī privātā sektora naudas plūsmas, pateicoties mājokļu tirgus sasilšanai. "Tad arvien aktuālākā kļūs imigrācijas tēma. Ap to brīdi arī ienākumu līmenis Latvijā jau var vairāk nekā divkārt pārsniegs pasaules vidējo, kas Igaunijā un Lietuvā jau ir noticis. Kļūsim konkurētspējīgāki cīņā par pasaules talantiem - kaut joprojām salīdzinoši vāji Eiropā," teica Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka ļoti aktīva būs iekšējā migrācija, jo ne šā gada patēriņa, ne sekojošais investīciju spurts vēl automātiski nenodrošinās pilnu nodarbinātību visā Latvijā. "Varētu teikt, ka nodarbinātības problēma, izslēdzot pandēmijas efektus, Latvijā ir atrisināta Rīgas aglomerācijā, Valmieras-Cēsu-Smiltenes reģionā. Pilnai nodarbinātībai strauji tuvojas arī Liepāja un tās apkārtne. It kā laba situācija ir arī Ventspilī, bet ir bažas, kā to ietekmēs tranzīta krīze, kas darba tirgū var izpausties ar aizkavēšanos. Ir arī citi apvidi, kur reģistrētā bezdarba līmenis it kā ir zems, taču šādās vietās mēdz būt mazs darbavietu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, kas varētu liecināt par slēptu bezdarbu, slēptu nodarbinātību vai to, ka darbaspējīgie no šīm vietām aizbraukuši, bet varētu daļēji atgriezīsies, ja būs iespēja," piebilda Strautiņš. 

Viņš minēja, ka nodarbinātības problēmu reģionos risinās rūpniecības attīstība - tieši šī nozare ir galvenā naudas pelnītāja lielākajai daļai apvidu ārpus galvaspilsētas, jo tā spēj radīt daudz darbavietu cilvēkiem ar ļoti dažādu zināšanu un prasmju līmeni.

Jau vēstīts, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 893 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā. Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 17 tūkstošiem.

Tajā pašā laikā Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. 2020.gadā Latvijā bija 78,7 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš.