Abi gadījumi ir pirmais signāls, ka sabiedrībā redzamiem zinātnes pārstāvji pamatoti var baidīties izteikties. Pēc uzbrukumiem viņiem netika nodrošināti nekāda papildu drošība.
Pašlaik likumi Igaunijā dezinformācijas ierobežošanā nestrādā, jo lai vērstos pret kādu, jāpierāda, ka tā var radīt reālas negatīvas sekas. Arī interneta lapas nepatiesas informācijas dēļ netiek slēgtas.
Latvija. Policijas iesaiste neaptur
Latvijā nav tik redzams atbalsts pārliecinātajiem antvakseriem kā Igaunijā un nav arī tik daudz ietekmīgu sazvērestības teoriju izplatītāju kā Lietuvā. Taču cilvēku, kas nevēlas vakcinēties, tāpēc nav mazāk.
Daļēju skaidrojumu sniedz janvārī pēc LSM pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Visnegatīvāk pret vakcinēšanos noskaņoti cilvēki, kuri informāciju galvenokārt iegūst no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Tie jau kopš rudens Rietumos ražotās vakcīnas attēlo kā bīstamas un dažādiem skandāliem apvītas. Faktu pārbaudītājiem pieejamie interneta analīzes rīki rāda, ka neilgā laikā tūkstošiem cilvēku Latvijā gatavi dalīties ar Kremļa mediju klaji dezinformējošiem materiāliem.
Viens no redzamākajiem ir strukturētā atmiņūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš, kura uzņēmumu Memory water patērētāju tiesību sargi nesen sodīja ar 15 tūkstošu eiro lielu sodu. Viņš tāpat kā divi citi dezinformatori Aivis Vasiļevskis un Andris Ciekurs jau krietni pirms pandēmijas vāca sekotājus ar maldiem, piemēram, par 5G sakaru tīklu. Trijotne sākotnēji darbojās katrs par sevi, bet pēdējā laikā apvieno spēkus, kopā veidojot melu lapu saturu un daloties cits ar cita ierakstiem. Jaunākais projekts ir internetā izplatīti video rullīši, ko paši sauc par Brīvvalsts TV. Tajos redzama arī Facebook pretvakcinācijas lapas veidotāja, kādreizējā žurnāliste Kristīna Duņeca. Katra sekotāju skaits nepārsniedz 10 tūkstošus, kas ir salīdzinoši maz uz Lietuvas un Igaunijas dezinformatoru fona, taču atsevišķi ieraksti šajā sociālajā medijā guvuši lielu popularitāti. Viens no jaunākajiem – informatīvs materiāls, ko Duņeca aicina drukāt un izplatīt bukleta veidā. Tajā, piemēram, nepatiesi apgalvots, ka vakcīnās pret Covid-19 ir embriju šūnas un to aizliegts izmantot cilvēkiem, kas lieto jebkādus medikamentus. Neraugoties uz to, “buklets” strauji kļuva populārs Facebook un, kā ziņoja LTV Panorāma, to saviem pacientiem izsūtīja pat kāda ģimenes ārste.