Kāpēc Covid-19 izplatās daudz vieglāk nekā SARS? (2)

Par spīti tam, ka abas slimības izraisa līdzīgi koronavīrusi, ar Covid-19 sasirguši miljoniem cilvēku vairāk nekā ar tā priekšgājēju SARS. Jaunā pētījumā, kas publicēts vietnē “bioRxiv”, minēts viens iemesls, kāpēc tā ir. 

Pētnieki koncentrējās uz kronim līdzīgo proteīnu, kura struktūra ļauj koronavīrusam piesaistīties un iekļūt cilvēka šūnās. Pirms kāds no abiem koronavīrusiem piesaistās, tas šo proteīnu iedarbina jeb no “neaktīva” padara par “aktīvu”, skaidrots zinātnes izdevumā “Live Science”. 

Abu šo koronavīrusu molekulārās simulācijas liecina, ka SARS-CoV-2 var viegli palikt aktīvā stāvoklī, bet SARS-CoV-1 strauji mainās starp šiem abiem stāvokļiem, kas tiem dod mazāk laika, lai piesaistītos šūnām. 

“Simulācijās mēs atklājām, ka SARS-CoV-1 un SARS-CoV-2 ir pilnīgi dažādi veidi, kā mainīt savu formu. SARS-CoV-1 to dara ātrāk, aktivizējas un deaktivizējas, kas tam dod mazāk laika, lai piesaistītos cilvēka šūnām, jo tas nav stabils. SARS-CoV-2 savukārt ir stabils un gatavs uzbrukumam,” skaidroja pētījuma vecākais autors Mahmuds Moradi. 

Kopš parādījies SARS-CoV-2, tas ir inficējis vairāk nekā 112 miljonus cilvēku visā pasaulē un joprojām turpina izplatīties. Savukārt ar SARS 2003. gada epidēmijā sasirga nedaudz vairāk par 8000 cilvēku. To izdevās apturēt pirms tā tālākas izplešanās. 

Kamēr daudzos pētījumos zinātnieki ir koncentrējušies uz to, kā šis proteīns piesaistās cilvēka šūnām, tikai nedaudzos ir aplūkota tā pāreja starp “aktīvu” un “neaktīvu” stāvokli. 

Pētījums arī liecina, ka proteīnu nostabilizēt palīdz īpašs proteīna reģions “N-terminal domain”. Iepriekš zinātnieki tam ir pievērsuši maz uzmanības.